Lielā Londonas mēra epidēmija 17. gadsimtā
Londona 17. gadsimta otrajā pusē bija lielo iespēju pilsēta, 448 ha platībā, ar aizsargsienu apkārt, ar daudzem priekšpilsētas rajoniem, ar lielu iedzīvotāju skaitu. Kūpēja fabriku dūmeņi, gaiss nebija tīrs, nebija kanalizācijas, netīrie notekūdeņi plūda pa pilsētas bruģi. Blaktis, žurkas, vasarā daudz mušu. Lūk, tad tieši šajā pilsētā 1665. gadā uzliesmoja mēra epidēmija. Cilvēki joprojām nevarēja izskaidrot, no kurienes un kāpēc. Bija versija, ka ļaunā slimība atceļoja ar tirzniecības kuģiem no Nīderlandes, bija arī tādi uzskati, ka pie visa vainojami suņi un kaķi, tāpēc tos masveidā jāiznicina. Apmēram gada laikā pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās par 20%. Ja kāds mira, zvanīja baznīcas zvani, ieradās tā saucamie ,,nāves meklētāji”, lai apskatītu līķi un nosauktu nāves cēloni. Ja nāves iemesls bija buboņu mēris, mājas durvis apzīmēja ar krustu un uzrakstīja ,,Dievs, apžēlojies par mums!”. Tiem, kuri palikuši dzīvi šajā namā – karantīna 40 dienas, tās ievērošanu uzraudzīja speciāli sargi. Mēra epidēmijas kulminācija bija 1665.gada rudenī, kad vienā dienā mira pat 7000 cilvēku. Trūka līķu ratu un pašu savācēju, mirušos vienkārši krāva kaudzēs uz ielām. Karaļa galms un ģimene bija atstājuši pisētu, tā darīja visi, kuriem to atļāva līdzekļi. Vienkāršā tauta palika posta pārņemtajā pilsētā. Tieši par šo epidēmiju saglabājies daudz rakstisku liecību, jo daudzi toreiz rakstīja dienasgrāmatas. Arī pasaulsslavenais rakstnieks Daniels Defo, kuru pazīstam kā romāna ,,Robinsons Kruzo,” autoru, būdams piecgadīgs zēns, pārdzīvoja Londonas epidēmiju. Vairāk kā 50 gadus vēlāk, 1772.gadā, iznāca viņa romāns ,,Mēra gada dienasgrāmata”, kurš bija uzrakstīts izmantojot Londonas iedzīvotāju dienasgrāmatu tekstus. Daniels Defo rakstīja ,,Pats Londonas tēls dīvaini izmainījās. Katrā sejā bija skatāmas skumjas un rūpes. Var teikt, visa Londona mirka asarās, ielās visur skanēja sērojošo balsis.” 1666. gada ziemā epidēmija pamazām sāka atkāpties, aizceļojušie pilsētnieki sāka atgriezties. Drīz Londonu piemeklēja jauna nelaime – milzīgs ugungrēks, kurš plosījās trīs dienas pēc kārtas. Kā noskaidrojās vēlāk, tieši pēc ugunsgrēka mēris no pilsētas aizgāja, jo slimības perēkļi bija sadeguši vārda vistiešākajā nozīmē.
Informatīvais materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā materiāla saturu atbild biedrība “MULTA VETO” reģ.nr.4008222205, Dārzu iela 2, Cibla, Ciblas pagasts, Ludzas novads.