2025. gada pašvaldību vēlēšanas Ludzas novadā
Sestdien, 7. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas. No 16 889 balsstiesīgajiem Ludzas novada iedzīvotājiem vēlēšanās piedalījās 39,36 %, jeb 6 648 vēlētāji.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Ludzas novada pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir šādi:
- Zaļo un Zemnieku savienība ieguvusi 39,313 % un 7 vietas domē, ievēlēti Edgars Mekšs, Lauris Ļubka, Oskars Petinens, Inta Rancāne, Juris Atsupens, Darja Rjutkinena un Aivars Strazds.
- LATGALES PARTIJA ieguvusi 23,708 % un 4 vietas domē, ievēlēti Viesturs Rancāns, Lolita Greitāne, Toms Vorkalis un Aivars Meikšāns.
- LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ieguvusi 14,806 % un 2 vietas domē, ievēlēti Solvita Novicka un Aleksejs Ivanovs.
- Politiskā partija "KOPĀ LATVIJAI", Latvijas Sociālistiskā partija ieguvusi 6,387 % un 1 vietu domē, ievēlēta Jevgenija Kušča.
- "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija ieguvusi 8,360 % un 1 vietu domē, ievēlēts Modris Karpovs.
5 % atzīmi nav pārvarējušas un domē nav iekļuvušas: “SUVERĒNĀ VARA, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI” (227 balsis jeb 3,419 %) un “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (221 balsis jeb 3,329 %).
SIA "Kārsavas namsaimnieks" kurināmās šķeldas iepirkumi.
Kamēr pašvaldība vēl izvēlas uzvarētājus malksas piegādes iepirkumā, esam pievērsušies citiem spēlētājiem novada siltumapgādes ekosistēmā - centralizētās apkures ražotājiem. Pirmais mūsu pētījumā ir SIA "Kārsavas namsaimnieks". Kopš 01.01.2025. SIA "Kārsavas namsaimnieks" pievienots SIA "Ludzas apsaimniekotājs", taču ņemot vēŗā to, ka pētījums ir par 2022.-2024.gadā veiktajiem kurināmās šķeldas iepirkumiem, tad tekstā pieturēsimies pie iepriekšējā nosaukuma.
Pašvaldība norāda, ka koksnes (zaru) šķeldas iegādi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KĀRSAVAS NAMSAIMNIEKS" veic, izveidojot Iepirkumu komisiju un uzdodot tai veikt tirgus cenu izpēti, ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10.panta pirmās daļas 16.punktu. Tas nav atklāts iepirkuma konkurss, kurā var piedalīties jebkurš pretendents. Cenu izpētē SIA "Kārsavas namsaimnieks" iepirkumu komisija uzaicina tai zināmos šķeldas ražotājus (pretendentus) iesniegt savu cenu piedāvājumu. 2022.gada-2024.gada šķeldas iepirkumos uzaicinājumi parasti tika sūtīti pieciem pretendentiem, no kuriem izvēlēts lētākais piedāvājums. Tabulā esam apkopojuši zaru šķeldas iepirkumu uzvarētājus 2022.gadā, 2023.gadā un 2024.gadā.
2024.gadā kurināmā materiāla iegādes cena attiecībā pret 2023.gadu samazinājās par 25%, bet vai Kārsavieši sajuta to savos rēķinos?
Kā redzams no tabulas, tad 2023.gada un 2024.gada zaru šķeldas piegādes iepirkuma uzvarētājs ir Salnavas zemnieku saimniecība "ZELTA SALA". Minētā saimniecība pieder Valentīnai Kirsanovai, bet tās pārvaldnieks ir Ločmelis Juris.
Zinātāji norāda, ka Zemnieku saimniecības īpašniece un pārvaldnieks ir SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa Jura Vorkaļa sievas radinieki. Lai precizētu informāciju, nosūtījām atbilstošus jautājumus Jurim Vorkalim un saņēmām sekojošas atbildes, kuras publicējam pilnā apmērā.
1. Vai škeldas iepirkumu uzvarētāji ir radnieciskās attiecībās ar Jums vai Jūsu sievu? Apstiprinošas atbildes gadījumā lūdzu precizēt kādas ir radniecības saites? Laika periodā, kurā esmu bijis valdes loceklis, esam slēguši līgumus par šķeldas piegādi ar 4 dažādiem uzņēmumiem. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, neviens no uzņēmumu īpašniekiem nav bijis mans radinieks.
2. Vai Jūs piedalījāties šķeldas iepirkumā (amatpersonu deklarācijā noradīts, ka esat iepirkumu komisijas loceklis)? Nē, es neesmu piedalījiem nevienā šķeldas iepirkumu komisijā.
3. Vai esat privāti apspriedis ar šķeldas iepirkuma uzvarētājiem detaļas par šķeldas iepirkumu, šķeldas piegādi un citus jautājumus? Nē, es neesmu apspriedis.
4. Kura uzņēmuma amatpersona pieņēma lēmumu par izvēlēto šķeldas iepirkuma procedūru? Izvēlētā šķeldas iepirkumu procedūra, kas notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, SIA "Kārsavas namsaimnieks" tiek piemērota vismaz 10 gadus, respektīvi – tā tika piemērota jau pirms manas stāšanās amatā. Pirms katras tirgus cenu izpētes valdes loceklis ar rīkojumu nosaka komisiju un dod uzdevumu veikt tirgus cenu izpēti. Uzaicinājums tiek sūtīts visiem vietējiem uzņēmumiem (5–6 uzņēmumi), kas nodarbojas ar šķeldas piegādi tuvākajā apkārtnē. Laika periodā, kamēr esmu valdes loceklis, vienmēr par uzvarētāju ir ticis atzīts pretendents ar viszemāko cenu. Turklāt ne reizi pretendenti nav uzdevuši jautājumus vai apstrīdējuši komisijas lēmumu. Katrs tirgus izpētes nolikums un noslēgtais līgums tiek iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kā arī tiek sniegta informācija IUB. Uzņēmuma iepirkumu dokumentāciju katru gadu skata arī zvērināts revidents. Piebildīšu, ka, neraugoties uz salīdzinoši nelielo siltumenerģijas ražošanas apjomu, visu šo gadu gaitā esam spējuši kārsaviešiem piedāvāt vienu no zemākajiem siltumenerģijas ražošanas tarifiem valstī.
5. Vai Jums zināms, ja Jūsu brālis bija darījumu attiecībās ar vienu no šķeldas iepirkuma uzvarētāju? Nē, man nav zināma tāda informācija.
Ņemot vērā, ka Juris Vorkalis neatbildēja uz tiešiem jautājumiem par iespējamu radniecību ar šķeldas iepirkumu uzvarētāju pārstāvjiem, atstāsim šo jautājumu vērtēšanai lasītājiem.
Vēl viens interesants aspekts, kas saistīts ar šķeldas iepirkuma uzvarētāju Zemnieku saimniecība "ZELTA SALA", ir SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa Jura Vorkaļa brāļa Toma Vorkaļa darījumu attiecības ar minēto zemnieku saimniecību. Proti, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē publicētajai informācijai, 2023.gadā Toms Vorkalis ir bijis darījuma attiecībās ar SIA "Kārsavas namsaimnieks" šķeldas iepirkuma uzvarētāju. Zemnieku saimniecība "ZELTA SALA" 2023.gadā pārskaitīja Tomam Vorkalim 2992.00 EUR par "kokmateriālu un augoša meža atsaviņāšanu".
Izpētes rezultātā mēs neguvām pierādījumus, kas norādītu uz to, ka SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa ģimenes radnieciskās saites ar škeldas iepirkuma uzvarētāju būtu ietekmējušas šķeldas iepirkumu, taču būtiski ir rast atbildes uz to, kāpēc pie šķeldas iepirkuma cenas krituma par 25%, apkures tarifi Kārsavā nemazinās?
www.ludzasforums.lv
Samazinās Ludzas novada nevalstisko organizāciju aktivitāte. Kas par iemeslu?
- 2023.gadā Ludzas novada pašvaldības domē tika iesniegti 26 nevalstisko organizāciju pieteikumi līdzfinansējuma piešķiršanai pasākumiem.
- 2024.gadā Ludzas novada pašvaldībā atbalstīti tikai 16 nevalstisko organizāciju pieteikumi līdzfinansējuma piešķiršanai pasākumu rīkošanai.
- 2024.gadā netika saņemts neviens nevalstisko organizāciju pieteikums līdzfinansējuma piešķiršanai projektu realizācijai.
Tātad varam secināt, ka aktivitātes kritums vairāk kā 30%.
Jāpiezīmē, ka Sabiedriskās politikas centrs "Providus" 2024.gada pētījumā bija konstatējis, ka Ludzas novada pašvaldībā ir zemākais atbalsts nevalstiskajam sektoram Latvijā. Nu tas ir mazinājies vēl vairāk.
LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa tiekas ar pensionāriem Ludzā.
31.01.2025. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Ludzas kultūras nama mazajā zālē tikās ar pensionāriem. Piedalījās arī Saeimas deputāts Valdis Maslovskis un Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Tika apspriesti jautājumi par zāļu tirdzniecības reformu, zaļo kursu, sabiedriskā transporta reformu Ludzas novadā, dzīves dārdzību un mazām pensijām. Diskusijas bija spraigas, brīžiem zāle pārvērtās par zumošu bišu stropu. Pensionāri izmantoja iespēju tikties un pārrunāt namu apsaimniekošanas jautājumus ar Edgaru Mekšu. Saeimas priekšsēdētāja šajā laika sprīdī varēja mierīgi pastāvēt un pavērot procesu no malas. Tikšanās laikā pensionāri uzslavēja Ludzas novada pašvaldības vadību par peldbaseinu, iespēju apmeklēt baseinu bezmaksas ESF projekta ietvaros, atbalstu pensionāriem. Pasākuma noslēgumā dāvanas.
Frontex Ludzas novadā.
Ludzas novadā manītas automašīnas ar operatīvajam transportlīdzeklim raksturīgu krāsojumu un aprīkojumu, kas nav Latvijas Republikas robežsardzei vai policijai piederīgi.
Lai ieviestu skaidrību, jautājām atbildīgajiem dienestiem, kas ir šie transportlīdzekļi un kādas ir pilnvaras darbiniekiem, kas ar tiem pārvietojas. Valsts robežsardzes skaidrojums turpinājumā.
Valsts robežsardzes sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex aģentūra) ir balstīta uz 2019.gada 13.novembra “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr.1052/2013 un (ES) 2016/1624” un ikgadējiem apstiprinātiem operacionāliem plāniem.
Saskaņā ar apstiprināto operacionālo plānu “Terra 2024” Valsts robežsardze piedalās Frontex aģentūras kopīgajā operācijā “Terra 2024” no 2024.gada 24.janvāra līdz 2025.gada 22.janvārim, uzņemot Latvijā Frontex aģentūras Pastāvīgā korpusa ekspertus (vieseksperti) un tehnisko aprīkojumu robežuzraudzības nodrošināšanai no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Francijas, Lietuvas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Polijas, Somijas, Rumānijas, Igaunijas. Kopumā 2024.gadā Valsts robežsardzes robežuzraudzības struktūrvienībās tika izvietoti 95 vieseksperti ar 54 transportlīdzekļiem.
Vieseksperti ir tiesīgi un pilda tādus pašus uzdevumus, kā Valsts robežsardzes amatpersonas. Vieseksperti pilda savus dienesta pienākumus kopā ar Valsts robežsardzes amatpersonām.
Pašlaik kopīgās operācijas “Terra 2024” ietvaros Latgalē ir izvietoti Vācijas vieseksperti ar operatīviem transportlīdzekļiem, kas sniedz atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības pasākumu nodrošināšanā un Eiropas Savienības ārējas robežas stiprināšanā.
Valsts robežsardze regulāri savā tīmekļvietnē publicē informāciju par ekspertu rotāciju Frontex aģentūras operāciju ietvaros. Piemēram:
Ludzas novada pašvaldība pārmaksā.
No dokumenta var secināt, ka pašvaldība samaksāja SIA REKORP gan par 1000 malkas kubu sazāģēšanu, gan 1000 malkas kubu saskaldīšanu. Tas, ka pašvaldība samaksāja pakalpojumu sniedzējam par 1000 malkas kubu saskaldīšanu, radīja aizdomas, jo malka paredzēta centrālās apkures katlam un praksē tā nekad nav bijis, ka visa iepirktā malka būtu jāskalda. Tāpēc apmeklējām Rundēnu ciematu klātienē. Vizītes laikā konstatējām, ka tiešām visi 1000 malkas kubi nav skaldīti (skat.foto zemāk).
Noteikt precīzu neskaldītās malkas apjomu nav iespējams, taču vizuāli izskatās, ka neskaldīta varētu būt vismaz trešā daļa jeb ap 300 malkas kubi.
Ludzasforums.lv redakcija nosūtīja lūgumu sniegt komentāru par izveidojušos situāciju Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoram Sergejam Jakovļevam. Diemžēl atbilde pēc būtības netika sniegta, citējam pilnībā: "Situācija ar malkas zāģēšanu/skaldīšanu/salikšanu notiek esošo apstākļu konstatēšana, pēc kuras tiks izvērtēta sniegtā pakalpojuma atbilstība līgumā noteiktām prasībām".
Ludzasforums.lv sekos līdzi turpmākiem lēmumiem šajā lietā, jo izdevumi par malkas sagatavošanu tiek iekļauti apkures tarifā un skar Rundēnu ciemata iedzīvotājus tiešā veidā.
Andris Toporkovs
Lielbritānija nosaka sankcijas Ludzas ZZS nodaļas lieldraugam.
Saeimas deputāts Valdis Maslovskis un Ludzas novada pašvaldības domes deputāte Renāte Mikaskina.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Edija Strušela klavieru koncerts "Darba un kultūras centrā Līdumnieki".
Koncerta laikā klausītāji uzzināja, ka skaņdarbi tiek izpildīti uz atjaunotajām klavierēm, kuras rotā uzraksti "K.KLAVINS". Restaurācijas darbus pēc Igora Zabiļevska aicinājuma veica Ivars Igaunis, kurš arī bija klausītāju vidū un pastāstīja klausītājiem kā veicās ar darbiem.
No I.Igauņa teiktā bija saprotams, ka Līdumniekos viņu sagaida jauns izaicinājums - klavesīns.
Papildus koncertam, Igors Zabiļevskis ar domu biedriem bija sarūpējis svaru izstādi.
Valdība atkārtoti izsludina pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no šā gada 13. marta
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Atbilstoši MK rīkojumam VRS, VP, kā arī NBS amatpersonas ir tiesīgas attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt dzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas vai notvertu šādas personas vai izņemtu attiecīgās preces.
Tāpat NBS personālam ir tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas Republikas teritorijā.
Vienlaikus VRS nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību attiecīgajām personām.
Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem. Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
LR Iekšlietu ministrija
Ludzas novada pašvaldības maksājumi SIA "Ludzas zeme"
2022.gadā Ludzas novada pašvaldība ar SIA "Ludzas zeme" noslēdza pakalpojuma līgumu Nr.LNP/3.4.5/2022/32 un apņēmās iepirkt publicitātes pakalpojumu par ne vairāk kā 41 999 EUR. Līguma darbības laiks tika noteikts no 01.03.2022. līdz 28.02.2023.
Biedrība "MULTA VETO", pēc pieprasījuma, no Ludzas novada pašvaldības saņēma informāciju par maksājumiem laikrakstam gan 2022.gadā, gan 2023.gadā. Izpētot datus secinājām, ka Ludzas novada pašvaldība SIA "Ludzas zeme" līguma Nr.LNP/3.4.5/2022/32 ietvaros ir pārsniegusi līgumā noteikto summu 41 999 EUR un saskaņā ar minēto līgumu kopā ir samaksājusi 44 124, 77 EUR (ar PVN 53 390, 97 EUR).
Kā zināms, Ludzas novada pašvaldībā budžeta izpildei un izdevumiem skurpulozi seko Finanšu un grāmatvedības nodaļa. Taču konkrētā līguma kontrole Finanšu un grāmatvedības nodaļā netika veikta ar pienācīgu rūpību. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kurā "konfliktē" Publisko iepirkumu likuma normas, jo iepirkums tika veikts pēc atvieglotās procedūras, kā arī sanāk, ka pašvaldības darbinieki samaksāja SIA "Ludzas zeme" vairāk nekā domes deputāti bija lēmuši. Cerams, ka nepienācīgā maksājumu kontrole nav saistīta ar to, ka Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja L.Mežule ir laikraksta "Ludzas zeme" vadītājas L.Linužas māsa.
Atgādināšu, ka Ludzas novada pašvaldības specifisko prasību dēļ, publicitātes nodrošināšanas iepirkumos vairākus gadus pēc kārtas uzvar laikraksts "Ludzas zeme", pat neskatoties uz to, ka tas ilglaicīgi neievēro likuma prasības un nenorāda izdevuma tirāžu.
Uzziņai. 2022.gadā pašvaldība pārskaitīja SIA "Ludzas zeme" 54 841, 43 EUR, savukārt 2023.gadā jau 56 720, 16 EUR. 
Andris Toporkovs
Diskusijas "Latgolys stuņde"
Sarunā par Ludzys nūvoda aktualitatem, problemom, atteisteibu i izaicynuojumim pīsadola:
- Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuojs (ZZS) Edgars Mekšs,
- Uzjiemiejs, lauksaimnīks, bīdreibys “Dorba i kulturys centrs „Līdumnieki”” dybynuotuojs i vadeituojs Igors Zabiļevskis,
- Pasīnis pogosta puorvaļdneica, zemnīku saimisteibys "Purvmaļi" eipašneica Skaidrīte Marčenoka,
- SIA "Ludzys apsaimnīkuotuojs" vaļdis lūceklis, bīdreibys "Sporta klubs Kuorsova" vaļdis lūceklis Juris Vorkalis,
- Bīdreibys "Multa veto" puorstuovs i internetplatformu "Ludzys forums" autors Andris Toporkovs.
Ludzas novada pašvaldības speciālisti uzklausa iedzīvotājus.
www.ludzasforums.lv ieteikums ir, ja vēlaties panākt savas idejas realizēšanu, rakstiet iesniegumus. Tas ir daudz efektīvāk un pašvaldībai uzliek noteiktus pienākumus, atšķirība no intervijām, aptaujām. Vēlot veiksmi un izdošanos realizēt idejas.
www.ludzasforums.lv
15% no "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" konkursa balvas Ludzas novada pašvaldība pārvērš putekļos un skaidās.
Ludzas novada pašvaldības vietnē rakstīts: 'Rūpējoties par Ludzas pilsētas parka infrastruktūras sakārtošanu, tika atjaunoti estrādes skatītāju soliņi. Tā nolemts izmantot konkursā "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" iegūto balvu - saņemto finansējumu no Sabiedrības integrācijas fonda 20 000 EUR apmērā. Jūnijā tika izsludināts iepirkums, kur par uzvarētāju tika atzīta firma SIA „MetWorks” no Gulbenes, ar kuru tika noslēgts līgums. Sabiedrības integrācijas fonda balvai Ludzas novada pašvaldība no saviem līdzekļiem pievienoja 981,00 eiro."
Pētot iepirkuma dokumentāciju konstatējām, ka, mēnesi pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, starp Ludzas novada pašvaldību un iepirkuma uzvarētāju SIA "MetWorks" tika noslēgta papildus vienošanās. Nekā īpaša, ja vien ar šo vienošanos netiktu būtiski mainīti iepirkuma kritēriji.
No iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv pievienotajiem dokumentiem redzams, ka izsludinot iepirkumu, pašvaldība noteica sekojošus izmērus soliņu dēļiem - platums 5 cm, augstums 7,5 cm, garums 300 cm. Dēļu materiāls no priedes. Iepirkumu dokumentiem pievienots iecerēto soliņu rasējums.
SIA "MetWorks" piedāvājums tika atzīts par izdevīgāko un ar uzņēmumu tika noslēgts līgums. Mēnesi pēc līguma noslēgšanas, Ludzas novada pašvaldība ar Izpildītāju noslēdza papildus vienošanos, saskaņā ar kuru tika samazināti solu dēļu izmēri. Par to pašu cenu tika uzstādīti mazāka izmēra solu dēļi - platums 4,5 cm, augstums 7 cm, garums 300 cm. It kā nelielas izmaiņas, bet ņemot vērā to, ka bija jāuzstāda 770 dēļi, soliņu izgatavošanai nepieciešamo 8,7 kubikmetri vietā, pašvaldība iegādājās tikai 7,4 kubikmetri kokmateriālu par to pašu cenu. Kur palika starpība? Izrādās - 1.3 kubikmetri koksnes tika pārvērsti putekļos un skaidās. Šādi to skaidro Mārīte Romanovska, kas parakstīja papildus vienošanos ar Izpildītāju: "Starpība starp sākotnējo kokmateriālu kubatūru ir 1,386 kubikmetri, kas pēc brusu sānu skaldņu papildus ēvelēšanas ir pārtapuši smalkās ēveļskaidās un putekļos."
Esam saņēmuši arī SIA MetWorks" valdes locekļa Jāņa Ozoliņa komentāru par veiktajām izmaiņām līgumā, ko pievienojam pilnā apmērā: "Sākotnēji, pēc norādītās tehniskās specifikācijas parametriem, solu brusas tika paredzēts izgatavot no 50x75mm izmēra ar toni T7020, taču uzstādot pirmo parauga solu un aplūkojot to dabā, tika nolemts palielināt atstarpes starp brusām, dēļ dažādiem vides ietekmējošiem faktoriem, kas bez šīm izmaiņām apgrūtinātu soliņu tīrīšanu un uzturēšanu, kā piemēram koku lapu uzkrāšanās šaurajās spraugās. Attiecīgi slīpējot brusas par 2,5mm no katras malas, tika panākts efekts, kas ļauj soliem būt funkcionāliem un ērtiem. Solu virsmu tonis tika mainīts dēļ to izskata dabā, kas sākotnējā parauga demonstrācijā, neiederējās kopējā ainavā, tāpēc tas tika nomainīts uz tumšāku. Priede tika nomainīta uz egles koksni dažādu apsvērumu dēļ, būtiskākais no tiem ir priedes koka specifiskie sveķi, kas izdalās no zaru serdēm vairāk kā egles, kā arī egles koksnei pie pareizas apstrādes ir labāka noturība atrodoties vides apstākļos. Pakalpojumu līguma summā ir ietvertas visas izmaksas, kas saistās ar līguma noteikto prasību izpildi kā viss darbu komplekts, neatkarīgi no iespējamiem sadārdzinājumiem, izmaiņas nekādā veidā neietekmē līgumcenu".
Attiecībā uz izmaiņām soliņu dēļu izmēros līdzīgu skaidrojumu sniedza arī M.Romanovska: "Redzot paraugeksemplāru dabā, tika pieņemts lēmums par krāsas toņa maiņu, kā arī funkcionālu (jāpalielina atstarpe starp brusām, lai būtu labāka kokmateriālu vēdināšana un vieglāka tīrīšana no netīrumiem, lapām un citiem gružiem) un estētisku apsvērumu dēļ nolemts mainīt koka brusu šķērsgriezumu no 5*7,5cm uz 4,5*7cm un vienlaicīgi nomainot kokmateriāla sugu no priedes uz egli, jo, ņemot vērā īsos līguma izpildes termiņus, egle ir vieglāk apstrādājama".
No iepriekš minētā var secināt, ka estrādes skatītāju soliņu sākotnējo parametru izvēle bija kļūdaina un neprofesionāla. Šīs pašvaldības darbinieku rīcības dēļ, Ludzas novada pašvaldība 15% no iegādātiem kokmateriāliem pārvērta putekļos un skaidās. Par "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" balvas racionālu izmantošanu atbildīgā ir Ludzas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļa.
Vēl jāpiemin tas, ka nozares speciālisti konstatēja, ka soliņu dēļu izgatavošanai tomēr izmantoti arī priedes kokmateriāli, lai gan pēc papildus vienošanās nosacījumiem bija jābūt tikai eglei. To savā komentārā atzina arī SIA "MetWorks" valdes loceklis Jānis Ozoliņš. Te gan speciālisti neredz būtiskas atšķirības kokmateriāla izvēlē, ja tas ir kvalitatīvs un atbilstoši apstrādāts. Taču par to vai soliņu dēļi ir atbilstoši apstrādāti jau ir radušās šaubas, tā kā parādās sīki defekti, kas drīzumā nenovēršami novedīs pie soliņu koksnes trupēšanas.
www.ludzasforums.lv
Felicianovas muižas atslēgas atgriežam pašvaldībai.
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=320987010453613&id=100076269481792
Latvijas Republikas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē Austrumu robežu
Seminārs bibliotekāriem un senioriem.
Latvijas Nacinālā bibliotēka sadarbībā ar Ludzas novada bibliotēku un Latvijas Senioru kopienu apvienību rīkoja semināru ,,Ar viedumu medijpratībā,,. Jebkuram senioram ikdienā svarīgi izvēlēties kvalitatīvus un uzticamus medijus, kā arī prast orientēties informācijas plūsmā. Gluži vienkārši tas nav, jo informācijas ir milzīgi daudz. Vai seniori spēj izprast un izvērtēt visu pieejamo ziņu plūsmu - kur patiesība, kur propoganda, kur uzdarbojas krāpnieki? Ļoti bieži krāpnieki prot tik prasmīgi izlikties par uzņēmumu, banku darbiniekiem, farmācijas kompāniju pārstāvjiem, ka nav pat iespējams atpazīt. Rezultāts, kā zināms, ļoti bēdīgs. Tāpēc - svarīgi vispirms informāciju pārbaudīt un tikai tad noticēt. Semināra dalībnieki varēja iepazīties ar LNB eksperta Emīla Rotgalvja, ,,Vietējās Latgales Avīzes,, žurnālistes Ingas Kaļvas - Miņinas un Latvijas Senioru kopienas pārstāves Lilitas Kalnājas prezentācijām par informācijas izmantošanas prasmēm un iespējām.
Ilga Rudoviča
Tēlniekam Bērtulim Bulam -100 gadi.
Ilga Rudoviča
"Ludzas zeme" pakalpojumi 2023.gadā pašvaldības budžetam izmaksās ievērojami dārgāk
Ludzasforums.lv lasītājs raksta, ka 2023.gadā laikraksta "Ludza zeme" pakalpojumu izmaksas Ludzas novada pašvaldībā pieaugs pat vairāk nekā novada vadības algas.
Salīdzināsim.
Viens kvadrātcentimetrs publikācijas laikrakstā "Ludzas zeme" Ludzas novada pašvaldībai izmaksāja:
2021.gadā - 0.41 EUR
2022.gadā - 0.42 EUR
2023.gadā - 0.61 EUR (pieaugums 45%)
Lasītājam taisnība, lielākais "algas" pieaugums pašvaldībā "Ludzas zemei" - 45%.
Konference ,,Iedzīvotāju padomes Latvijā,,
Piektdien, 21. aprīlī, bija iespēja piedalīties konferencē Rēzeknē, kura notika Latgales vēstniecības ,,Gors,,mazajā zālē un bija pirmā, līdz šim plašākā, kurā skatīts jautājums par iedzīvotāju padomēm. Konferences rīkošanu atbalstīja Britu Padome, Rēzeknes novada pāšvaldība un domnīca Providus.
Atklāšanā dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, Vides un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Brummels, Rēzeknes novada domes priekššēdētājs Monvīds Švarcs.
Diena bija patīkamām, jaunām vīzijām bagāta. Ieklausoties Rēzeknes, Tukuma un Ropažu novadu pašvaldību un iedzīvotāju padomju pārstāvju pieredzes stāstos, secinājums viens-iedzīvotāju padomes var veiksmīgi darboties praksē, tās saliedē sabiedrību, tās ir vajadzīgas. Gluži vienkārši tas nav, jo iedzīvotāji daudzās vietās ir pasīvi, negrib iesaistīties, kā arī ļoti bieži neizprot, ko tādas iedzīvotāju padomes dara.
Svarīga ir saruna cilvēkam ar cilvēku, iedzīvotājiem ar pagasta vai novada vadību un otrādi. Tika minēti pozitīvi piemēri, kad iedzīvotāji, būdami kā savas apdzīvotās vietas vēstneši, nākuši pie pašvaldības vadības ar ierosinājumiem veidot iedzīvotāju padomes. Rēzeknes novadā, piemēram, pati vadība vairākas reizes brauca uz visiem pagastiem, uzrunājot to iedzīvotājus un pārliecinot, ka iedzīvotāju padomes ir nepieciešamas. Lūk, rezultāts-Rēzeknes novada pagastos iedzīvotāju padomes aktīvi darbojas un rāda pozitīvu piemēru visai Latvijai.
Jebkurā apdzīvotā vietā, pat visattālākjā, atradīsies kāds aktuāls jautājums, kāda sava vietējā problēma. Iedzīvotājiem nevajadzētu kautrēties un klusēt, bet gan nākt kopā, aprunāties, doties uz pagastu, meklēt risinājumu.
Ilga Rudoviča
Sakopšanas darbi Felicianovas muižā
Katram namam ir savs stāsts, arī Felicianovas muižai. Tā atrodas Ludzas novada Ciblas pagastā, muižu revīziju dokumentos pirmo reizi minēta 1885. gadā. Muižas ēka būvēta 20. gadsimta sākumā, no sarkaniem ķieģeļiem, ar mezonīniem garenfasādē. Felicianova savā laikā bijusi ievērojams saimnieciskās dzīves centrs-te darbojās ūdensdzirnavas, ķieģeļu ceplis, ādas apstrādes darbnīca un citi uzņēmumi. Īpašnieki bijuši Plenu ģimene līdz pat 1944. gadam, kad pēdējais no īpašniekiem, Mihails Plens, devies uz Vāciju.
Laiki mainījās, nāca citi saimnieki. Daudzus gadus muižas telpās atradās PMK 18 kantoris, zālē tika rīkoti kultūras pasākumi. Pēdējos trīsdesmit gadus Felicianovas muižas ēka pamazām gāja postā, izdauzīti logi, bojāts jumts, iekštelpas piegružotas. Skats paisam bēdīgs. Vajag milzīgi daudz naudas, lielu remontu, cik reizes likta izsolē, bet nevienam nevajag - tas tika dzirdēts neskaitāmas reizes.
Tomēr šī gada pavasarī muižas ēkā sākās rosība. Biedrība ,,MULTA VETO,, ieplānojusi sakopt muižas telpas, atbrīvot tās no gružiem un padomju laiku apdares materiāliem. Pēc sakopšanas darbiem paredzēts pieteikt Felicianovas muižu reģistrēšanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tāpat svarīgi sakopt un uzturēt kārtībā muižai piegulošo teritoriju 1,62 ha platībā, izstrādāt tās apzaļumošanas plānu. Biedrība ,,MULTA VETO,, iesaistījusi divus jauniešus, kuri NVA pasākuma ,,Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība,, ietvaros strādā muižas sakopšanas darbos. Uz projekta īstenošanas laiku noslēgts līgums ar Ludzas novada pašvaldību par Felicianovas muižas un tās teritorijas apsaimniekošanu. Ciblas pagasta pārvalde nodrošina projekta dalībniekus ar darba rīkiem, darba apģērbu un individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem. Redzami pirmie darba rezultāti, no gružiem atbrīvotās telpas izskatās daudz labāk. Cerīgs sākums!
Vietējie Felicianovas ciema un Ciblas pagasta iedzīvotāji aicināti izteikt domas un ierosinājumus gan par turpmāko muižas izmantošanu, gan teritorijas apsaimniekošanas iespējām. Jebkurš liels darbs sākas ar mazumiņu.
