Ebolas vīruss
Par Ebolas vīrusu, noteikti, būsim dzirdējuši, un tas, katrā gadījumā, saistās ar Āfriku. Pirmo reizi to idenficēja mikrobiologs Žans Žaks Muembe Tamfums 1976.gadā Sudānas un Kongo teritorijā. Pirmais saslimušais bija kādas Kongo privātskolas direktors, kurš vērsās pēc palīdzības Jambuku slimnīcā. Slimību ārstēja kā malāriju, un pēc divām nedēļām pacients mira. Pilsētas tuvumā tek Ebolas upe (burtiskā tulkojumā - "melnā upe"), tāpēc vīrusam dots tāds nosaukums.
Ir atklāti pieci šī vīrusa paveidi, cilvēkam bīstami no tiem ir četri. Zinātnieki uzsata, ka galvenie infekcijas izplatītāji dabīgā ceļā ir tropiskajos mežos dzīvojošie sikspārņi. Pietiek apēst augli ar inficēta sikspārņa siekalu pilieniem - slimība ir klāt. Nav runa vien par augļiem, ir daudz Āfrikas cilšu, kur šos sikspārņus pašus lieto pārtikā. Ko tur piebilst, arī ar higiēnas ievērošanu daudzās Āfrikas vietās nav pārāk izcili. Diemžēl, paši apstākļi veicina vīrusa izplatību.
Ebolas vīrusam ir ļoti augsts mirstības koeficents, mirst pat 90% no visiem saslimušajiem. Inkubācijas periods pēc inficēšanās ar vīrusu var ilgt no 2 līdz 21 dienai. Kamēr simptomi nav parādījušies, inficētais citus aplipināt nevar. Galvenās pazīmes – drudzis, nespēks, galvas sāpes, kakla sāpes. Vēlāk parādās caureja, vemšana, nieru un aknu fuinkcionālie traucējumi, iekšējā un ārējā asiņošana (asiņo, piemēram, smaganas).
Sakarā ar Ebola vīrusa infekciju 2019.gadā Kongo bija izsludināta ārkārtas situācija starptautiskajā mērogā. Lai gan ceļotājiem inficēšanās risks ir niecīgs, tomēr, labi jāpadomā, vai ir vērts doties uz kādu no eksotiskajām Rietumāfrikas zemēm.
Tomēr, 2015. gadā pasaules presē parādījās pozītīva ziņa – ar veiksmīgiem rezultātiem tiek izstrādāta vakcīna pret Ebolas vīrusu.
Informatīvais materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvā materiāla saturu atbild biedrība “MULTA VETO” reģ.nr.4008222205, Dārzu iela 2, Cibla, Ciblas pagasts, Ludzas novads.
