LUDZAS FORUMS - Novada ziņas

Valsts vides dienests piemēro administratīvo sodu SIA "LNS pakalpojumi"

Wed, 23 Sep 2026 04:37:00 +0000

Reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par piesārņojumu Pildas upē, Isnaudas pagastā, Ludzas novadā, Valsts vides dienests (VVD) 5. jūnijā konstatēja neattīrītu notekūdeņu un dūņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām “BIO-2800”. Izsekojot piesārņojuma avotu VVD pārbaudīja Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūdes sistēmu, kur konstatēja, ka grāvī, kas ietek Pildas upē, nonāk tumši dūņu nosēdumi.

VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma procesu, kurš noslēdzās ar administratīvā soda 1100 EUR apmērā piemērošanu SIA "LNS pakalpojumi" par piesārņotu ūdeņu emisiju virszemes ūdensobjektā (likuma "Par piesārņojumu" 61.pants), kā arī aprēķināta atlīdzība par vidē palikušo piesārņojumu 157 EUR apmērā. Aprēķins veikts ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijas testēšanas rezultātus, vērtējot Lielā Ludzas ezera ķīmiskajai kvalitātei nodarīto kaitējumu. Pēc www.ludzasforums.lv redakcijas lūguma, skaidrojumu par notikušo sniedza SIA "LNS pakalpojumi" valdes loceklis Juris Vorkalis - Valsts vides dienests par 2026. gada 5. jūnija notikumu noteica videi nodarītā kaitējuma atlīdzību 157 eiro apmērā. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietā uzņēmumam piemērots 1100 eiro naudas sods. Abas minētās summas uzņēmums ir samaksājis, un Valsts vides dienesta pieņemtos lēmumus SIA “LNS pakalpojumi” nepārsūdzēs.

SIA “LNS pakalpojumi” atzīst savu atbildību par notikušo un neapstrīd, ka noplūdušais ūdens un nogulsnes konkrētajā brīdī neatbilda piesārņojošās darbības atļaujā noteiktajām izplūdes kvalitātes prasībām. Vienlaikus uzskatām par būtisku precīzi izskaidrot notikuma apstākļus, lai sabiedrībai būtu pilnīgs un faktos balstīts priekšstats par incidenta raksturu.
Negadījums notika, gatavojot vienu no biodīķiem plānotajiem nogulšņu tīrīšanas darbiem. Tīrīšanai paredzētā biodīķa izplūde tika noslēgta ar aizbīdni, taču tā tehniskā nolietojuma dēļ aizbīdnis nenodrošināja pilnīgu hermētiskumu. Rezultātā kopā ar ūdeni izplūdē nonāca arī daļa biodīķa dibenā ilgākā laika periodā uzkrāto un ūdens līmeņa pazemināšanas laikā uzduļķoto nogulšņu.
Būtiski uzsvērt, ka šajā gadījumā nenotika neattīrītu komunālo notekūdeņu tieša novadīšana Pildas upē un netika apieta notekūdeņu attīrīšanas sistēma. Ūdens, kas atradās biodīķī, pirms tam jau bija izgājis vairākus secīgus attīrīšanas posmus - rupjo atkritumu, smilšu un tauku atdalīšanu, lieko dūņu izņemšanu, bioloģisko attīrīšanu ar aerāciju, otrreizējo nostādināšanu un biodīķu posmu. Tādēļ šo gadījumu nav korekti pielīdzināt situācijai, kurā vidē tiktu novadīti komunālie notekūdeņi, kas vispār nav izgājuši attīrīšanas procesu.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības būtība paredz, ka pēc attīrīšanas ūdens tiek novadīts vidē. Arī normāli attīrītā ūdenī normatīvu robežās var saglabāties noteikts suspendēto un citu vielu daudzums. Tādēļ būtisks ir ne tikai pats fakts, ka attīrīts ūdens nonāk upē vai citā ūdenstilpē, bet gan novadītā ūdens kvalitāte un piesārņojošo vielu koncentrācija. Konkrētajā gadījumā problēmu radīja tas, ka biodīķī ilgākā laikā uzkrājušās nogulsnes tika uzduļķotas un daļa no tām koncentrētā veidā salīdzinoši īsā laika periodā nonāca Pildas upē.
Uzņēmums atzīst, ka šajā situācijā bija jānodrošina rūpīgāka izplūdes noslēgšanas un izplūstošā ūdens vizuālā kontrole. Pēc incidenta esam izvērtējuši notikušo un veikuši pasākumus, lai mazinātu šādas situācijas atkārtošanās risku.
Visā situācijas risināšanas laikā SIA “LNS pakalpojumi” sadarbojās ar Valsts vides dienestu, sniedzot nepieciešamo informāciju un veicot nepieciešamās darbības. Vienlaikus mums bija īpaši svarīgi pārliecināties par iedzīvotāju drošību un sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti. Tādēļ SIA “LNS pakalpojumi” pēc savas iniciatīvas organizēja Ludzas peldvietu ūdens kvalitātes laboratoriskās pārbaudes. Analīžu rezultāti apliecināja, ka pārbaudītajās peldvietās ūdens kvalitāte pilnībā atbilda peldvietu ūdens kvalitātei noteiktajām normām.
Līdz ar to uzņēmuma veiktās pārbaudes neuzrādīja incidenta radītu peldvietu ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Tas ir būtisks apstāklis, vērtējot notikuma faktisko ietekmi plašākā teritorijā. Tāpat uzņēmuma rīcībā esošā informācija nedod pamatu šo noplūdes gadījumu saistīt ar vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā, ko apliecināja arī BIOR.
SIA “LNS pakalpojumi” apzinās un uzņemas atbildību par notikušo. Tieši tādēļ esam samaksājuši gan administratīvo sodu, gan VVD aprēķināto videi nodarītā kaitējuma atlīdzību un pieņemtos lēmumus nepārsūdzēsim. Vienlaikus uzskatām par svarīgu, lai sabiedrībai tiktu sniegta pilnīga informācija par incidenta faktiskajiem apstākļiem - tā bija nevēlama un nepieļaujama nepietiekami attīrīta biodīķa satura un uzduļķotu nogulšņu noplūde, nevis apzināta neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana upē.
Esam izdarījuši secinājumus no notikušā un veikuši nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai līdzīga situācija nākotnē neatkārtotos.

Ludzas novada pašvaldība iepērk tiešraides nodrošināšanas pakalpojumu

Tue, 08 Sep 2026 13:33:00 +0000

Ludzas novada Kultūras centrs iepērk pakalpojumus Ludzas novada pašvaldības organizēto pilsētas svētku pasākumu video tiešraides nodrošināšanai.

Lēmumu par šādu pakalpojumu iegādi pieņēma pilsētas svētku organizatori, saskaņojot to ar novada vadību. Par šiem pakalpojumiem pašvaldība samaksāja 1300 EUR. Kāda ir pakalpojuma cena par stundu, nav zināms. Pieslēdzoties Ludzas novada pašvaldības YouTube kanālam, varēja novērot, ka pilsētas svētku tiešraides vakara un nakts stundās skatās tikai daži skatītāji. Vai ir lietderīgi tērēt pašvaldības budžeta līdzekļus tiešraides pakalpojumu iegādei, lemj domes deputāti, apstiprinot pašvaldības budžetu. Zīmīgi, ka Ludzas novada pašvaldības organizētajā biznesa ideju konkursā tika atbalstīta biznesa ideja par tiešraides nodrošināšanas iekārtu iegādi, bet biznesa idejas autors ir pašvaldības darbinieks. Iepriekš "Ludzas Forums" redakcija bija saņēmusi informāciju, ka 2026. gada biznesa ideju konkursā seši no desmit apstiprinātajiem konkursa uzvarētājiem ir vai nu pašvaldības darbinieki, vai saistīti ģimeniskām (partnerattiecību) saitēm ar pašvaldības darbiniekiem.

Ludzas novada iedzīvotāji naktī uz 1.septembri saņem dzelteno šūnapraides brīdinājumu

Tue, 01 Sep 2026 11:46:00 +0000

Ludzas novada iedzīvotāji plkst.1:53 saņēma šūnapraides dzelteno* brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Plkst. 3:11 iespējamais apdraudējums beidzās. Tāpat šūnapraides paziņojumu šajā naktī saņēma arī Alūksnes novada iedzīvotāji. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāji gan saņēma brīdinājumus, gan gaisā tika paceltas NATO patrulēšanas lidmašīnas, jo Igaunijas gaisa telpā bija ielidojis drons. Kā ziņo Igaunijas mediji, gar Igaunijas robežu virzījās ap desmit droni, tāpēc tika izsludināta trauksme. Igaunija neapstiprina, ka drons ielidojis no Latvijas. Starptautiskie mediji ziņo, ka šonakt Ukrainas dronu triecienā Krievijas ziemeļrietumos Ļeņingradas apgabalā Somu līča krastā netālu no robežas ar Igauniju cietusi Ustjlugas osta.

*Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izmanto divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus, lai informētu sabiedrību par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību.

Dzeltenais brīdinājums ir informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.

Oranžais brīdinājums ir paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām.Lai zinātu, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā un sagatavotos, iedzīvotāji tiek aicināti iepazīties ar drošības padomiem www.112.lv

Diānu Zirniņu ieceļ Ludzas novada Kultūras centra vadītājas amatā

Wed, 26 Aug 2026 08:53:00 +0000

Ludzas novada pašvaldība organizēja atklātu konkursu uz Ludzas novada Kultūras centra vadītāja amatu pēc tam, kad atlūgumu iesniedza iepriekšējā iestādes vadītāja Renāte Mikaskina. (Aizdomīgi līgumi Ludzas novada Kultūras centrā).
Ludzas novada pašvaldības domes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē izpilddirektors Sergejs Jakovļevs ziņoja par konkursa rezultātiem. Konkursā pieteicās deviņi kandidāti, taču viena pretendenta iesniegtie dokumenti neatbilda konkursa noteikumiem, tāpēc uz pirmo kārtu tika virzīti astoņi pretendenti. Otrajā atlases kārtā tika pieci pretendenti un vislabāko rezultātu saņēma Diāna Zirniņa, tā Sergejs Jakovļevs. Nākamās Ludzas novada Kultūras centrs vadītājas raksturojums no izpilddirektora puses bija lakonisks: "Ja kāds nezina, Diāna Zirniņa iepriekš vadīja koncertzāli "Gors" Rēzeknes pilsētā". Par Diānas Zirniņas virzīšanu Ludzas novada Kultūras centra vadītājas amatam nobalsoja visi par novada kultūras dzīvi atbildīgās komitejas locekļi, t.sk. tās priekšsēdētāja Jevgēnija Kušča.

Lasītājiem jāatgādina, ka Jevgēnija Kušča kā Rēzeknes valstspilsētas izpilddirektore un koncertzāles "Gors" kapitāldaļu turētāja pārstāve, atbrīvoja Diānu Zirniņu no koncertzāles "Gors" vadītājas amata ar lakonisku skaidrojumu - zaudēta uzticība. Līdz šim www.ludzasforums.lv neizdevās iegūt papildus informāciju no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības par Diānas Zirniņas atbrīvošanas pamatojumu, jo Rēzeknes pašvaldība atteicās sniegt ziņas, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Taču Jevgēnijas Kuščas lēmums par Diānas Zirniņas atbrīvošanu no amata noveda pie tā, ka Saeima lemj par atsevišķu likumu koncertzāles "Gors" pārvaldībai.

Pēc Sociālo, izglītības un kultūras pastāvīgās komitejas pozitīvā lēmuma, jautājums par Diānas Zirniņas iecelšanu Ludzas novada Kultūras centra vadītājas amatā tika izlemts 2026.gada 26.augusta domes sēdē. Visi balsojumā piedalījušies deputāti vienbalsīgi nobalsoja par Diānas Zirniņas apstiprināšanu amatā. Jevgēnija Kušča balsojumā nepiedalījās.

Apsveicam Diānu Zirniņu un novēlam panākumus jaunajā amatā!

Foto no www.lampa.lv

Zemkopības ministrija informē par rīcību vētras gāzto un lauzto koku izvākšanai mežā un ārpus meža.

Tue, 25 Aug 2026 19:38:00 +0000

22.–23. augusta vētrā daudzviet gan meža zemēs, gan ārpus tām (lauku sētās, iedzīvotāju piemājas dārzos pilsētās un ciematos) ļoti spēcīgajā vējā ir izgāzti un nolauzti koki. Tālāk tekstā sniegts skaidrojums, kā īpašniekiem rīkoties, lai vētras gāztos un lauztos kokus bez kavēšanās novāktu.Lai zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu koku ciršanas kārtību, valdība 18. augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kas stājušies spēkā kopš 20. augusta. Šīs izmaiņas būtiski samazina gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja.

Ja koki izgāzti vai nolauzti MEŽĀ

Saskaņā ar Meža likumu meža īpašnieks savā īpašumā var cirst sausos un vēja gāztos kokus, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, proti, pēc bojāto koku izvākšanas mežā paliek pietiekams augošu koku skaits, lai to uzskatītu par mežu, nevis retaini (izcirtumu). Pirms ciršanas par to paziņo Valsts meža dienestam (VMD), norādot meža nogabalus, kuros ciršana paredzēta.

Ja vētras postījumi skar vēja gāztos un lauztos kokus, tomēr postījumi nav vienlaidus, tad meža īpašniekam jāsniedz iesniegums par koku ciršanu sanitārajā izlases cirtē, kā bojājuma cēloni norādot vēju.

Ja postījumi ir lieli un to apjomu nav iespējams operatīvi noteikt, kā arī nav skaidrs, vai postījumu novēršanas rezultātā neveidosies vienlaidus atvērumi mežā, tad meža īpašnieks sniedz iesniegumu VMD par koku ciršanu sanitārajā izlases cirtē, kā bojājumu cēloni norādot vēju. Pēc ciršanas meža īpašnieks informē VMD par vienlaidus atvērumiem mežā, iesniedzot cirsmas skici mežniecībā.

Ja postījumi ir vienlaidus, meža īpašnieks sniedz iesniegumu VMD par koku ciršanu sanitārajā vienlaidus cirtē, pievienojot postījumu aptuvenu shēmu bez mērījumiem mežā. Shēmu var izgatavot uz mežaudžu plāna. VMD operatīvi sagatavo atzinumu, kas nepieciešams vienlaidus sanitārajai cirtei. Pēc ciršanas meža īpašniekam jāprecizē vienlaidus izcirstā platība, iesniedzot VMD vienlaidus izcirstās platības skici.

Iesniegumus un paziņojumus, lai saņemtu VMD apliecinājumus, meža īpašnieks var iesniegt tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai VMD e-pakalpojumu portālā. Iesniegumus par postījumu novēršanu VMD izskatīs iespējami operatīvi.

Lai pretendētu uz ES vai valsts atbalstu, meža īpašniekam nepieciešams VMD atzinums, kuru var saņemt par mežā radušiem vienlaidus atvērumiem pēc ciršanas. Vēlams atzinumus pieprasīt iespējami ātri pēc ciršanas.

Ja koki izgāzti vai nolauzti ĀRPUS MEŽA

Ja zemes juridiskais statuss nav mežs, tad koku ciršanu īpašumā regulē noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot, ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā, parkā, kapsētā, alejā, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, ainaviski vērtīgajā teritorijā, noteikumos noteiktu caurmēru sasniegušus kokus (īpaši resnos kokus) īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža.

Teritorijās, kurās ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja, BEZ ATĻAUJAS drīkst cirst kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, augļu kokus un kokus (izņemot īpaši resnos kokus) zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Savukārt nokaltušus kokus un kokus, kas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, kuru diametrs pārsniedz 20 cm, drīkst cirst, pirms darbu izpildes veicot situācijas foto fiksāciju* un informējot par to pašvaldību, izņemot valsts nozīmes aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos vai aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka vai koka, kas reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne. Šajos gadījumos koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

Ja īpašumu bojājis citā īpašumā izgāzies koks

Ja vētrā gāzts vai lauzts koks atrodas svešā īpašumā, to bez īpašnieka atļaujas cirst nedrīkst. Ja svešā īpašumā augošs koks ir uzkritis uz cita īpašuma vai mantas, var nozāģēt to koka daļu, kas atrodas savā īpašumā un rada apdraudējumu, saglabājot nocirsto koka daļu koka īpašniekam. Konkrētās situācijas var atšķirties, piemēram, ja koks uzkritis uz ēkas, ceļa vai citas infrastruktūras.

Lai atjaunotu infrastruktūras darbību, koku ciršanu mežā var sākt pēc paziņojuma sniegšanas VMD (vai DAP, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā). Ja postījumi skar tikai atsevišķus vēja gāztos kokus, tad meža īpašnieks ciršanu var sākt pēc paziņojuma sniegšanas VMD (vai DAP, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā).

Drošība

Zāģējot atsevišķus kokus savā īpašumā, personai jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, aizsargapavi, darba apģērbs un aizsargcimdi. Darbus nevajadzētu veikt vienatnē un ja nav iepriekšējas pieredzes. Koku gāšanai ir noteiktas drošības prasības, tādas kā atkāpšanās ceļa sagatavošana un aizliegums gāzt iekārušos kokus ar nedrošiem paņēmieniem. Sarežģītos gadījumos jāizmanto speciālista pakalpojumi.

* Gadījumā, ja koku cērt bez atļaujas, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzams, ka koks ir nokaltis (piemēram, fotografē veģetācijas periodā), vai skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas vai citas pazīmes, piemēram, paceltas vai citādi mehāniski bojātas saknes, sašķelts, aizlūzis, apdedzis, trupējis vai nolūzis stumbrs, koks, kas ir augstāks par attālumu no koka sakņu kakla līdz infrastruktūras objektam, ir sasvēries no vertikālās ass uz infrastruktūras objekta pusi vairāk par 15⁰ vai kam ir nesimetrisks vainags, kura skeletzari aug infrastruktūras objekta virzienā, un tā stumbra garums no saknes līdz vainagam ir lielāks par 40% no visa koka garuma. Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

Pārpublicēts no www.lvportals.lv

Foto: Irina Tihonenoka

Atrod prettanku mīnu

Sun, 16 Aug 2026 18:00:00 +0000

Teksts papildināts 09.09.2026.

Ludzas novada Ciblas pagasta Ciblā tika atrasts priekšmets, kas atgādina padomju laika prettanku mīnas korpusu. Tas atradās tuvu tiltam pār Ludzas (Ilža) upi. Par atradumu tika ziņots policijai, kura 15. augustā uz tilta izveidoja dežūrposteni. Savākt objektu ieradās militārpersonas.www.ludzasforums.lv redakcija nosūtīja informācijas pieprasījumu policijai, lai saņemtu detalizētāku informāciju par notikušo. Savā atbildē Valsts policija norāda: "šā gada 15. augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas saņēma informāciju no kādas iedzīvotājas, kura norādīja, ka Ludzas novada Ciblas pagastā pie upes ir atrasta mīna. Notikuma vietā pārbaudīt informāciju ieradās Valsts policijas ekipāža. Varam norādīt, ka turpmākās darbības pārņēma Nacionālo bruņoto spēku darbinieki."

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde atklāj: "ka Ciblas ciematā tika atrasta viena PSRS ražojuma TM-62P2 prettanku mīna, kas tika identificēta kā sprādzienbīstams priekšmets. Ievērojot drošības prasības, mīna tika pārvietota uz piemērotu un drošu vietu, kur sprādzienbīstamais priekšmets tika iznīcināts. Ņemot vērā mīnas korpusa stāvokli un apsūbējumu, iespējams, ka tā šajā vietā atradusies ilgāku laiku, iespējams, pat kopš PSRS laika, vienlaikus uzsveram, ka precīzi noteikt, kā un kad mīna nonākusi tās atrašanas vietā, nav iespējams."

Vienlaicīgi Valsts policija aicina iedzīvotājus šādos gadījumos pašiem neaiztikt priekšmetu, bet gan nekavējoties zvanīt 112 un aprakstīt, kas atrasts un kur tas atrodas, jo sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu veic apmācīti speciālisti.

Edgars Mekšs komentē 1.grupas invalīda atstāšanu bez mājokļa.

Fri, 20 Feb 2026 04:29:00 +0000

Plašu rezonansi sociālajos tīklos izraisīja Ludzas novada pašvaldības domes deputāta Alekseja Ivanova video ieraksts sociālajā tīklā Facebook par to kā 1.grupas invalīds Ludzā palika bez jumta virs galvas.

2025.gada 19.februārī savā Facebook profilā izveidojušos situāciju komentēja Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs:

"Ņemot vērā izskanējušo nekorekto informāciju sociālo tīklu vidē par īpašumu Jelgavas ielā 52, Ludzā, vēlos sniegt skaidrojumu: 2020.gada 29.martā nomira nekustamā īpašuma Jelgavas ielā 52, Ludzā, īpašniece. Ar viņas nāves brīdi atklājās mantojums uz šo īpašumu, bet mantiniekiem viena gada laikā bija pienākums pieņemt mantojumu, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un saņemot notāra izsniegtu mantojuma apliecību. Ludzas novada pašvaldība kā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) administrators, līdzīgi kā VID citiem nodokļiem, turpināja aprēķināt īpašumam nekustamā īpašuma nodokli. Četru gadu laikā neviens mantinieks netika apstiprināts mantojuma tiesībās, bet NĪN turpināja pieaugt. Tādos gadījumos pašvaldībai ir pienākums iesniegt zvērinātam notāram kreditora pretenziju par uzkrāto NĪN, un lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos oficiālajā vietnē vestnesis.lv, aicinot iespējamos mantiniekus pieteikt savas tiesības uz mantojumu. Pašvaldība nedrīkst neiesniegt šādu kreditora pretenziju, jo NĪN piedziņai likumā ir paredzēts noilguma termiņš 3 gadi. Pretējā gadījumā pašvaldības amatpersonām iestātos atbildība par nepamatotu rīcību /bezdarbību/ ar pašvaldības budžeta/finanšu līdzekļiem un zaudējumu nodarīšanu. Turklāt pieteikumu izsludināt mantojuma atklāšanos pieteiktu arī citi iespējamie kreditori (bankas, komunālo pakalpojumu, elektrības piegādātāji u.t.t.), ja tādi mirušajai personai būtu bijuši parādi citiem pakalpojumu sniedzējiem.

2024.gada 20.novembrī pašvaldība iesniedza zvērinātam notāram kreditora pretenziju, un ar to arī pašvaldības iespējas un rīcība šajā lietā izbeidzās. Tālākā lietas virzība vairs nebija atkarīga no pašvaldības.

Zvērināts notārs ievietoja uzaicinājumu oficiālajā vietnē vestnesis.lv un, publikācijā noteiktajā trīs mēnešu laikā nesaņemot neviena mantinieka pieteikšanos uz mantojumu, taisīja aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un īpašuma atzīšanu par bezmantinieka mantu. Akts tika nosūtīts zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš rīkojās atbilstoši likumam – rīkoja nekustamā īpašuma pārdošanas izsoli, pārdodot īpašumu nosolījušai personai. Iegūtie līdzekļi tika ieskaitīti valsts budžetā, pašvaldībai samaksāta NĪN summa.

Ir vēlreiz jāuzsver – pašvaldībai nav tiesību izvēlēties, iesniegt vai neiesniegt kreditora pretenziju notāram, kā arī nav ne tiesību, ne pienākuma meklēt mantiniekus. Ludzas novada domes deputātiem ar šo lietu nav nekāda sakara, nav kompetences pieņemt lēmumus par rīcību ar bezmantinieka mantu, nav likumā paredzētu tiesību izlemt vai norādīt tiesu izpildītājam – rīkot vai nerīkot par bezmantinieka mantu atzītā īpašuma izsoli.

No 2025.gada 1.janvāra Notariāta likumā ir izdarīti grozījumi, atbilstoši kuriem pēc mantojuma lietas uzsākšanas, t.sk., arī pēc pašvaldības kreditora pretenzijas saņemšanas, notārs noskaidro fizisko personu reģistrā mantot aicinātos līdz trešajai šķirai ieskaitot un pārdzīvojušo laulāto un informē viņus par mantojuma izsludināšanu ar elektroniski parakstītu vēstuli, ja ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, kā arī nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu un citu mantojuma lietā zināmo adresi. Tagad pieteikšanās termiņš ir saīsināts - divi mēneši no publikācijas datuma.

Ludzas novada pašvaldības Sociālais dienests mantiniekam, kurš ir cilvēks ar invaliditāti un nepieteicās notāra izsludinātajā termiņā, piedāvāja ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sociālās aprūpes iestādē."

Redakcijas piebilde: Taču neatbildēti paliek neērtie jautājumi, kāpēc parāds par nekustamo īpašumu tika uzkrāts un pašvaldības nozīmēts aprūpētājs nepalīdzēja to nokārtot? Kāpēc cilvēkam, kurš neiziet no mājas, jo nevar patstāvīgi pārvietoties, netika sniegta palīdzība mantojuma lietas sakārtošanā?

Algu apmērs novadu vadībai Latgales pašvaldībās.

Tue, 10 Feb 2026 17:25:00 +0000

Ludzas novada pašvaldības domes deputāti 2026.gada 28.janvāra sēdē lēma ar 01.02.2026. palielināt algas novada vadībai. Domes priekšsēdētājam Edgaram Mekšam tika noteikta mēnešalga 4500 EUR apmērā (pieaugums 800 EUR), domes priekšsēdētāja vietniekam Modrim Karpovam tika noteikta mēnešalga 4000 EUR (+600) apmērā, izpilddirektoram Sergejam Jakovļevam tika noteikta mēnešalga 4000 EUR (+600) apmērā.

www.ludzsasforums.lv apkopoja datus par citu Latgales novadu vadības atalgojumu un piedāvā ar tiem iepazīties lasītājiem.

Domes priekšsēdētāju algas:
Preiļu novads - 3250 EUR,
Balvu novads - 3304 EUR (uz 26.01.2026.),
Līvānu novads - 3340 EUR,
Augšdaugavas novads - 4503 EUR,
Krāslavas novads - 4503 EUR,
Rēzeknes novads - 4972.74 EUR.

Domes priekšsēdētāja vietnieku algas:
Rēzeknes novads - 2352.20 EUR (2 vietnieki ar 0.5 slodzi),
Līvānu novads - 2420 EUR,
Krāslavas novads - 2474 EUR (divi vietnieki, pirmajam vietniekam, pildot noteiktus pienākumus, algai tiek piemērots papildus koeficients par nostrādātajām stundām),
Balvu novads - 2508 EUR (2 vietnieki),
Preiļu novads - 3150 EUR (2 vietnieki),
Augšdaugavas novads - 3959 EUR (3 vietnieki).

Izpilddirektoru algas:
Balvu novads - 2724 EUR (1 vietnieks),
Preiļu novads - 3050 EUR (1 vietnieks),
Līvānu novads - 3078 EUR (1 vietnieks),
Rēzeknes novads - 3319 EUR (1 vietnieks),
Krāslavas novads - 3450 EUR (2 vietnieki),
Augšdaugavas novads - 3753 EUR (1 vietnieks).

www.ludzasforums.lv

Ciblas ciematā kārtējais pārrāvums ūdensvadā

Sat, 17 Jan 2026 09:23:00 +0000

Ludzas novada pašvaldība savā oficiālajā vietnē www.ludzasnovads.lv paziņoja, ka Ciblas ciematā tiks pārtraukta ūdens padeve sakarā ar kārtējiem ūdensvada remontdarbiem. Šodien 17.01.2025. ierados apskatīt notikuma vietu. Ciblas ciemata centrā daudzdzīvokļu mājas pagalms pārvērties par slidotavu. Acīmredzami ūdensvada plīsums noticis jau ilgāku laiku atpakaļ. Mājas iedzīvotāji sev pieejamā veidā centušies novadīt ūdeni tālāk no malkas šķūnīšiem, jo ledus jau sāka apgrūtināt piekļuvi kurināšanai nepieciešamai malkai. Ciemata iedzīvotāji apliecināja, ka šajā vietā ūdensvada plīsums nesen ir bijis un pašvaldība to jau ir remontējusi. Izskatās, ka neveiksmīgi.

Pēc www.ludzasforums.lv redakcijas pieprasījuma, Ludzas novada pašvaldība sniedza šādu informāciju par Ciblas ciemata ūdensvada stāvokli. Tas sākts būvēt 1972.gadā, papildināts 1984.gadā un sastāv no tērauda, čuguna un PVC caurulēm. Ūdensvada lietderīgās lietošanas laiks ir 20 gadi. Tātad Ciblas ciemata ūdensvada lietderīgās lietošanas laiks daļēji jau ir iztecējis 2004.gadā, bet iepriekš uzbūvētais pat vairāk kā 30 gadi atpakaļ. Pašreiz pagastu apvienības pārvaldes saimniecības daļas darbinieki spiesti cīnīties ar sekām, bet iedzīvotāji samierināties ar nepārtrauktiem remontdarbiem, jo novada vadība kategoriski atsakās veikt ūdensvada renovācijas darbus.

Ludzas novada pašvaldība netiek pie finansējuma Ludzas pilsdrupu skatu tornim

Thu, 15 Jan 2026 04:04:00 +0000

Ludzas novada pašvaldība pieteicās Eiropas savienības finansējuma piesaistei pasākumā "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība", lai finansētu Ludzas pilsdrupu skatu torņa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Šim nolūkam tika izstrādāta arī stratēģija "Ludzas pilsdrupas. Darbības stratēģija tūrisma kontekstā 2025.-2035.gadam". Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapā publicēts apstiprināto projektu iesniegumu saraksts, starp tiem nav atrodams Ludzas novada pašvaldības vārds. Ludzas novada pašvaldības sagatavotais projekta iesniegums "Ludza viduslaiku pērle - skats pāri gadsimtiem" nesaņēma pietiekami augstu novērtējumu, lai ierindotos to projektu skaitā, kas tiek pie finansējuma. CFLA mājas lapā norādīts, ka Latgales plānošanas reģionam bija piešķirts finansējums 1 848 750 EUR un atbalstīti tika Varakļānu novada pašvaldības projekta iesniegums " Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība Varakļānu muižas pilī" un Daugavpils valstpilsētas projekta iesniegums " Vienības nams: Latgales kultūras mantojums un kopienas spēks".