Ludzas novadu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pārstāvēs 458 dalībnieki

No 5. līdz 13. jūlijam Rīgā norisināsies viens no gaidītākajiem notikumiem – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šogad svētkos piedalīsies vairāk nekā 38 000 dalībnieku no visas Latvijas, tostarp arī 458 radoši un aizrautīgi jaunieši no Ludzas novada.

Šogad svētkos Ludzas novadu pārstāvēs:

• Ciblas kultūras nama folkloras kopa “Ilžeņa” (vadītāja Antra Toporkova).

• Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu ansamblis (vadītāja Solvita Laganovska) un pūtēju orķestris “Kārsava” (vadītājs Aldis Kise).

• Kārsavas vidusskolas tautas deju kolektīvi “Spryguļi” – 1.–4., 5.–9. un 10.–12. klašu grupas (vadītājas Agnese Medne un Valentīna Kirsanova) un meiteņu koris “Akustika” (5.–9. klašu grupa, vadītāja Ligita Žukovska).

• Ludzas Mūzikas pamatskolas kolektīvi: folkloras kopa “Žibuļeits” (vadītāja Dace Tihovska), meiteņu koris “Dūma” (vadītāja Evita Podoļeca), pūtēju orķestris (vadītājs Romāns Seņkovs), tautas deju kolektīvs “Atvasītes” (vadītāja Sarmīte Stapule).

• Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra kolektīvi: popgrupa “Cielaviņa” (vadītāja Lolita Greitāne), pulciņi “Tērpi un aksesuāri” (vadītāja Ruta Zviedre), “Citādi rokdarbi” (vadītāja Ilze Loce), skatuves mākslas studija “Pepilota” (vadītāja Svetlana Rimša), tautas deju kolektīvi “Žeperi” (vadītāja Sarmīte Stapule).

• Ludzas pilsētas vidusskolas tautas deju kolektīvs “Žiks” (vadītāja Inga Rimša).

• Mērdzenes pamatskolas folkloras kopa “Ūgys” (vadītāja Ināra Dovgiallo).

• Zilupes Kultūras nama deju kolektīvi “Tracītis” (1.–4. klase) un “Tracis” (jaunieši, vadītāja Snežana Veikšāne).

• Zilupes Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu ansamblis (vadītāja Jekaterina Matjušenoka).

---

Deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” Ludzas novadu pārstāvēs:

• Tautas deju kolektīvs “Žiks” (vadītāja Anda Sprūža).

• Salnavas jauniešu kolektīvs “Vaļasprieki” (vadītāja Valentīna Kirsanova).

• Individuāli brīvprātīgie no Ludzas novada.

Šajā uzvedumā paredzēts īpašs scenogrāfisks risinājums – vizualizācijas un simboli, kas veidoti no dejotāju kustību partitūrām, tiks papildināti ar bērnu veidotajiem rakstiem.

---

No 6. līdz 13. jūlijam svētku norisi būs iespējams vērot tiešraidēs un īpašos raidījumos Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, LSM un REplay.lv

Sagatavots pēc www.ludzasnovads.lv publikācijas

Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze LEADER projekta ietvaros iegādājas raideri baznīcas teritorijas kopšanai un uzturēšanai

Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze (turpmāk – draudze) ir nozīmīgs vietējās kopienas centrs, kas pulcē iedzīvotājus ne tikai reliģiskām ceremonijām, bet arī sabiedriskām aktivitātēm, veicinot kopienas saliedētību un piederības sajūtu. Kopš baznīcas pirmsākumiem draudze rūpējas par dievnama uzturēšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus kopīgā darbā.

Telpu un dārza uzkopšanas darbi tiek veikti ar draudzes locekļu pašaizliedzīgu ieguldījumu, un līdz šim galvenais izaicinājums ir bijis plašās teritorijas uzturēšana bez atbilstošas tehnikas.

Lai risinātu šo problēmu un nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu un teritorijas uzturēšanu, draudze ir veiksmīgi īstenojusi projektu “Raidera iegāde Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas teritorijas kopšanai un uzturēšanai” (turpmāk – projekts), saņemot atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai LEADER programmas ietvaros.

Projekta mērķis bija papildināt Raipoles Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudzes materiāltehnisko bāzi, iegādājoties raideri, lai nodrošinātu sakoptu, pievilcīgu un drošu vidi vietējai sabiedrībai, vienlaikus veicinot teritorijas attīstību, iedzīvotāju labbūtību un stiprinot kopienas iesaisti un līdzdalību.

Projekta ietvaros ir iegādāts jaudīgs raideris ar piederumiem (rotējošā birste, rampa), kas būtiski uzlabos baznīcas teritorijas apsaimniekošanu – tas ļaus efektīvi kopt zālienus, uzturēt sakārtotu vidi un saglabāt šo nozīmīgo sakrālo vietu estētiski pievilcīgu visiem tās apmeklētājiem.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas: 9985,00 EUR, t.sk:

• publiskais finansējums: 8986,50 EUR;
• Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējums: 998,50 EUR.

Projekts īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam apakšpasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana" (LA19) aktivitātē "Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas".

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē https://agriculture.ec.europa.eu/common-agricultural-policy/rural-development_lv

Pārpublicēts no www.ludzasnovads.lv

Paziņojums par Sadzīves atkritumu apstrādes tarifa projektu

SIA „ALAAS”, vienotais reģistrācijas numurs 42403013918, juridiskā adrese: „Križevniki 2”, Križevņiki, Ozolaines pagasts Rēzeknes novads LV-4633, 2025. gada 2. jūlijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza Sadzīves atkritumu apstrādes tarifa projektu, kas ir aprēķināts saskaņā ar 27.06.2024. SPRK padomes lēmumu Nr.1/4 “Nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa un sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa aprēķināšanas metodika”.

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā 2026. gadā 01. janvārī. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar izmaksu pieaugumu vairāk par 5 %, tai skaitā pieaugumu pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksās saistībā ar investīcijām poligona infrastruktūrā, personāla izmaksās, iekārtu ekspluatācijas izmaksās.

Priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu rakstveidā vai elektroniski var iesniegt pa pastu „Križevniki 2”, Križevņiki, Ozolaines pagasts Rēzeknes novads LV-4633, e-pastu: [email protected] , kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai Rīgā, Ūnijas ielā 45, faksa Nr.67097277, e-pasta adrese: [email protected].

Raipoles sociālajā mājā senioriem izveidots mājīgs atpūtas stūrītis – dāvana no Lūgšanu brokastu ziedojumiem

Raipoles sociālās mājas iemītniekiem ir tapusi jauna, īpaša vieta – atpūtas stūrītis, kurā seniori var izbaudīt mierpilnus brīžus, sarunas un kopā būšanu. Šis atpūtas stūrītis tapis, pateicoties Ludzas novada Lūgšanu brokastu 2025. gada ziedojumiem, kas Ludzas novadā pirmo reizi rīkotas šī gada 16. maijā. Jaunizveidotajā atpūtas vietā uzstādīta koka lapene ar masīvkoka galdu un četriem krēsliem.

Pateicoties Lūgšanu brokastu apmeklētāju atsaucībai un ziedotāju sirds siltumam, pasākuma laikā maijā izdevās savākt 4500 eiro. Šie līdzekļi kļuva par pamatu ne tikai pasākuma “Lūgšanu brokastis” norisei, bet arī paliekošam ieguldījumam – atpūtas vietas izveidei Raipoles sociālās mājas senioriem, kā arī neliela atlikusī summa tiks izmantota sociālās mājas iemītnieku vajadzību nodrošināšanai.

Lūgšanu brokastis Ludzas novadā tika rīkotas pirmo reizi. Šī starptautiskā iniciatīva, kas aizsākusies 20. gadsimta 50. gados un Latvijā notiek kopš 2005. gada, apvieno dažādu reliģisko konfesiju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un pašvaldības pārstāvjus. Brokastu laikā cilvēki dalās sarunās, kopīgā lūgšanā un stiprina sabiedrības vienotību.

Ludzas novada pašvaldība izsaka pateicību visiem, kas šo ieceri atbalstīja – gan ar ziedojumiem, gan ar savu klātbūtni. Īpašs paldies biedrībai “KIRA”, pasākuma organizatoriem, Briģu, Nirzas un Lauderu pagastu apvienības pārvaldei, Tradicionālo konfesiju padomei par nesavtīgu darbu un ieguldījumu laba mērķa labā.

Sagatavots pēc www.ludzasnovads.lv publikācijas

Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas vadības ienākumu dinamika

Valsts ieņēmumu dienesta vietnē ir pieejamas apskatei Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas nodaļu vadītāju amatpersonu deklarācijas. Tās liecina, ka atlīdzība novada administrācijas vadībai konstanti pieaug.

1. Rekordliels saņemtās atlīdzības pieaugums no pašvaldības budžeta un pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības SIA "Ludzas medicīnas centrs" ir Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniecei Ilonai Mekšai. Kopā virs 10 300 EUR,

2. lielākais atlīdzības pieaugums ir Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājam Tomam Vorkalim + 6018 EUR,

3. lielākais atlīdzības pieaugums ir Juridiskās nodaļas vadītājai Kristīnei Nikolajevai + 5186 EUR.

Pēc grāmatvedības procesu digitalizācijas, kas it kā atvieglo Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājas Līgas Mežules darbu, viņas saņemtā atlīdzība no pašvaldības budžeta tāpat pieauga un sasniedza jau 30 498 EUR, + 4183 EUR, salīdzinot ar 2023.gada ienākumiem.

Tabulas 4.kolonnā pārpublicēta informācija no ludzasnovads.lv mājas lapas sadaļas, kur atspoguļota informācija par minēto nodaļu vadītāju pamatalgu mēnesī.  Kā redzam tabulas 5.kolonnā, tad gadā saņemtā atlīdzība ierēdņiem ir lielāka, nekā publicētās pamatalgas kopsumma par 12 mēnešiem. Respektīvi, centrālās administrācijas nodaļu vadītāji vai nu saņem prēmijas, pilda vēl kādus papildus darba pienākumus vai arī tie ir citi ienākumi no pašvaldības. Turpmākajās publikācijās centīsimies ieviest skaidrību, publicējot pašvaldības darbinieku viedokli gan par atlīdzības pieaugumu, gan papildus piemaksām.

Informāciju apkopoja Andris Toporkovs

Konstatējot neprecizitātes vai kļūdas, ziņojiet uz e-pastu: [email protected]

Eversmuižas katoļu baznīca veic sagatavošanās darbus interjera apdares atjaunošanai

No 19.gs. vizitācijas dokumentiem zināms, ka Eversmuižas katoļu koka baznīca celta par muižnieka Andreja Karņicka līdzekļiem laikā no 1770. - 1777. gadam. Līdz mūsu dienām baznīcā notikušas pārbūves un remonti, kā arī pakāpeniski papildināta iekārta. Baznīcas esošais apjoms ar diviem torņiem, nedaudz sašaurinātu poligonālu apsīdu un divām simetriskām sakristejām abās tās pusēs saglabājies no baznīcas pārbūves laika 1876.gadā.

Eversmuižas katoļu baznīcas draudze vēlējās atjaunot baznīcas interjeru.  Ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būtiskas pārmaiņas nedrīkst veikt, ja nav noskaidrota baznīcas iekštelpu un iekārtu autentiskā apdare. Arī tāpēc, lai izvairītos no nepamatoti izdomātas toņu izvēles vai nevadītos pēc principa – kāda krāsa ir vispieejamākā un lētākā tuvējā būvniecības preču veikalā. Tas tika veikts arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas (saīs. – AMI) ietvaros.  

Izpētē precizēts, ka pašreizējā apjomā baznīcas draudzes lūgšanu zāle pagarināta 1876.gada pārbūvē. Altārtelpa saglabājusies bez izmaiņām. Draudzes zālei ir trīs jomi, kurus atdala 3 koka kolonnu rinda. Mūsdienās redzam, ka draudzes zālē, izņemot baznīcas priekštelpu, prezbitēriju un torņus, sienas 20.gs. 2.pusē sekundāri apšūtas ar mēbeļu kartonu, lai gan 1970. gadu fotoattēlos redzami neapmesti krāsoti guļšķautņi. Kā domā arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicēji, sākotnējai 18. gs. baznīcai sienas nav bijušas apmestas un, iespējams, tās bijušas pat nekrāsotas, jo lokālās zondāžās altārtelpā zem apmetuma uz guļšķautņiem apdares krāsu slāņi nav konstatēti. Draudzes zāles sienas vēl 1978.gadā nav bijušas apmestas, un krāsojums veikts tieši uz guļšķautņiem. Vēsturiskajos fotoattēlos redzams, ka dekoratīvie krāsojumi marmorējuma tehnikā bijuši tikai altārtelpā uz apmetuma, kamēr draudzes zālē tai pašā augstumā krāsoti vienkārši monohromi cokoli. Draudzes zāles centrālā joma paaugstinātajā daļā, kas ir neapšūta un bija pieejama pētniekiem no ērģeļu luktas, tur kā hronoloģiski 1. apdare uz koka konstrukcijām konstatēta uz zila fona brīvrokas tehnikā gleznota florāla ornamentāla frīze. Šī apdare datējama ar ēkas pārbūves laiku 1875./76.gadā. Interesanti, ka altārdaļā uz esošā apmetuma konstatēti aptuveni 9 apdares slāņi. Vairāki no tiem ir polihromas krāsojuma sistēmas. Hronoloģiski 4.apdares slānis ir ar 20.gs. sākumu datējams dekoratīvs krāsojums ar jūgendstila ornamentiku. Pēc tā var secināt, ka apmetums uz sienām uzlikts 19.gs.2.pusē, un ticami, ka baznīcas pārbūves laikā.

Kā secinājuši AMI speciālisti, Eversmuižas katoļu koka baznīca ir saglabājusi augstu autentiskuma līmeni ne tikai ar divus būvperiodus aptverošu vēsturisku apjomu, bet arī interjera apdares detaļām un plašu dažādus stilus raksturojošu būvelementu un iekārtas priekšmetu klāstu. Speciālisti iesaka to nepārveidoti saglabāt turpmākās baznīcas ekspluatācijas laikā. Kontrolzondāžās konstatētajām interjera apdares liecībām būtu nepieciešams veikt tālāku apsekošanu un restaurācijas priekšizpēti baznīcas vai atsevišķu iekārtas priekšmetu atjaunošanas/restaurācijas gadījumā. Turpmākajos baznīcas remontos ir būtiski saudzēt dekoratīvā krāsojuma slāņus, nenotīrot virsmas līdz pamatnei. Domājot par interjera apdares atjaunošanu, būtu nepieciešams demontēt esošo sienu apšuvumu un noskaidrot vēsturisko apdares slāņu saglabātību. Tas dotu iespēju izstrādāt optimālu interjera apdares koncepciju, ievērtējot visu interjera priekšmetu un elementu atšķirīgo hronoloģiju.  

Kā skaidro arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tad, balstoties uz AMI secinājumiem un slēdzienu, lai nepieļautu “neprognozējamu pašdarbību” arhitektūras pieminekļu autentiskos interjeros, draudzēm ieteicams konsultēties ar arhitektu vai mākslas jomu cilvēku ar pieredzi vēsturisku interjeru koloristikas projektu izstrādē, kas, atkarībā no ēkas kultūrvēsturiskā statusa un esošām vai zināmām interjera vērtībām, veiks nepieciešamos apzināšanas, izpētes un konsultatīvās darbības, pēc kurām izstrādās vai nu tikai krāsu pasi vai citas komplektācijas dokumentāciju, kas būs saskaņojama Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Eversmuižas katoļu baznīcas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica vēsturisku ēku izpētēs un projektēšanā pieredzējuši speciālisti no SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” - Daiga Lēvalde – izpētes vadītāja, arhitekte, restauratore - vecmeistare AMI specialitātē, Ruta Taurena – restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ieva Liepa - restauratore - meistare AMI specialitātē, Eva Rotčenkova - Mg.art., mākslas zinātniece, restauratore.

Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācija bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam un Eversmuižas katoļu baznīcas priestera Antona Justa un draudzes ieinteresētībai kultūras mantojuma atbilstošā saglabāšanā.

Publikācija sagatavota pēc SIA AIG arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem (2025, Rīga)

Eversmuižas katoļu baznīcas kopskats, 2024

Eversmuižas katoļu baznīcas interjers, 2025

Draudzes zāle. Dekoratīva krāsojuma - ornamentālas frīzes fragments uz guļšķautņu sienas vidējā joma paaugstinātajā daļā. 1875./76.g. (no AMI materiāliem)

Draudzes zāles apsīdas ZA siena. Dekoratīva krāsojuma fragments - ornamentāla josla trafareta tehnikā, eļļas krāsa. Hronoloģiski 4.slānis, 20.gs. sāk. (no AMI materiāliem)

Autors: Eversmuižas draudze

Ievēlēti Ludzas novada pašvaldības domes pastāvīgo komiteju locekļi

Ludzas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 20.06.2025. notika balsojums par domes pastāvīgo komiteju sastāviem.

Finanšu komiteja:

Edgars Mekšs,

Juris Atstupens,

Lolita Greitāne,

Lauris Ļubka,

Solvita Novicka.

Teritoriālā un attīstības komiteja:

Aleksejs Ivanovs,

Modris Karpovs,

Aivars Meikšāns,

Oskars Petinens,

Aivars Strazds.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja:

Jevgenija Kušča,

Inta Rancāne,

Viesturs Rancāns,

Darja Rjutkinena,

Toms Vorkalis.

Informāciju sagatavoja Andris Toporkovs.

Ludzas novada pašvaldībai neparedzēti izdevumi sakarā ar pašvaldību vēlēšanām

Ludzas novada pašvaldības 19.06.2025. domes sēdē tika skatīti kārtējie grozījumi pašvaldības 2025.gada budžetā. Dome apstiprināja papildus līdzekļu piešķiršanu atlīdzībai vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem 15 000 EUR apmērā (summa tiks precizēta pēc izmaksu apkopošanas) sakarā ar to, ka vēlēšanu komisiju locekļiem bija jāstrādā papildus darba stundas dēļ neefektīvi funkcionējošas balsu skaitīšanas sistēmas.

Ņemot vērā balsojumu domes sēdē, noprotams, ka nevienam deputātam nebija iebildumu pašvaldības vēlēšanu komisijas virzītajam jautājumam par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu nostrādāto virsstundu apmaksu.

www.ludzasforums.lv rīcībā ir informācija, ka Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoram tika nosūtīts privātpersonas iesniegums ar lūgumu apmaksāt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem pārstrādātās stundas. Ņemot vērā to, ka par budžeta līdzekļiem lēmumu var pieņemt tikai dome, informācija par iesniegumu tika nosūtīta arī iepriekšējās domes "partiju frakciju vadītājiem" E.Mekšam, L.Greitānei, J.Kuščai, M.Karpovam. Minētā jautājuma risināšanā aktīvi iesaistījās Ludzas novada pašvaldības domes deputāte Lolita Greitāne no Latgales partijas. 

Pēc raksta publikācijas Facebook grupā Ludzas forums, tika saņemts Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Edgara Mekša komentārs, ko publicējam pilnā apmērā:

"Labvakar! Vēlos sniegt komentāru par Jūsu rakstu, kas dienas laikā tika labots, un radīja neizpratni pašvaldības darbinieku un deputātu vidū.

Ludzas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas vadītāja Iveta Gajevska pēc Jūsu publicētā raksta, kur nekorekti tika sniegta informācija, sniedza telefoniski Jums korektu informāciju sakarā ar papildus piešķirto finansējumu vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumam, neskatoties uz to, labojumus Jūs atkal veicāt nekorekti.

Ņemot vērā, ka šajā procesā iesaistīti gan pašvaldības darbinieki, kas ātri reaģēja uz radušos situāciju sakarā ar vēlēšanu norisi, un deputāti, kas vienbalsīgi pieņēma taisnīgu un atbildīgu lēmumu, mans pienākums ir sniegt korektu informāciju.

Paldies fiziskai personai, kas griezās pašvaldībā ar pieteikumu, par iniciatīvu un izrādīto interesi  šīs situācijas risināšanā, paldies deputātiem par iniciatīvu un atbalstu, bet jautājuma risināšana par papildus finansējuma piešķiršanu atalgojumam vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un locekļiem tika uzsākta vēl pirms fiziskas personas iesnieguma pašvaldībā saņemšanas, kad par notikušo situāciju pašvaldības domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru informēja vēlēšanu komisijas vadītāja I.Gajevska. Uzreiz, pēc informācijas saņemšanas, tika uzdots finanšu un grāmatvedības nodaļai veikt papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinu atalgojuma izmaksai, budžeta grozījumu sagatavošanai un lēmuma projekta virzīšanai uz komitejām un domes sēdi, jo bija svarīgi lēmuma projektu par grozījumiem budžetā un papildus finansējuma piešķiršanu izskatīt pēc iespējas ātrāk.

Pašvaldību darbinieki izdarīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, visi deputāti atbildīgi un vienbalsīgi pieņēma lēmumu. Paldies visiem par ātru rīcību. Man rodas jautājums, A.Toporkova kungs, kāds ir šī raksta mērķis? Vai tiešām kāds ir tik jāizceļ uz šo notikumu fona, ja nebija nekādu pretrunu un iebildumu šī jautājuma risināšanā gan no vēlēšanu komisijas vadītājas, pašvaldības vadības, darbinieku un domes deputātu puses?"

Andris Toporkovs

Vai arī turpmāk Attīstības un plānošanas nodaļa organizēs atklāšanas pasākumus jaunuzbūvētajiem objektiem?

Šā gada 4.jūnijā Ludzas novada pašvaldība atklāja divus jaunus bērnu rotaļu laukumus - Ludzā un Kārsavā.  Minēto rotaļu laukumu nodošana lietošanā mazajiem ķipariem tika noorganizēta kā atsevišķs pasākums ar baloniem, gardumiem un animatoru dalību. Šāda pašvaldības rīcība raisīja iedzīvotāju interesi, jo nekad iepriekš tik pompozi pasākumi, atklājot bērnu rotaļu laukumus, netika rīkoti. Iedzīvotāji sociālajos tīklos minēja tikai vienu pamatojumu pasākumu rīkošanai - tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, kuras notika 7.jūnijā. Vai iedzīvotāju pieņēmumi ir pamatoti, ja:

1. Bērnu rotaļu laukuma projektu tāmē šādas aktivitātes nav paredzētas.

2. Attīstības un plānošanas nodaļa iepriekš nav rīkojusi šādus publiskus pasākumus un tās funkcijās nav paredzētas šādas aktivitātes.

3. Bērnu rotaļu laukuma atklāšanā piedalījās deputāta kandidāta no ZZS Edgara Mekša laulātā Ilona Mekša.

Lai kliedētu bažas par to, ka bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākuma rīkošana bija saistīta ar vēlēšanām, pašvaldībai arī turpmāk būtu jārīko svinīgi pasākumi jaunizveidoto objektu atklāšanai. Savukārt, ludzasforums.lv iedzīvotāju zināšanai publicē 4.jūnija pasākumu tāmi.

Bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākumu organizēšana Kārsavā uz Ludzā kopā izmaksāja EUR 398,32, tostarp:

• animatora pakalpojumi, t.sk. apskaņošana un apskaņošanas aprīkojums – EUR 200,00;

• balonu iegāde – EUR 198,32.

Andris Toporkovs

Ludzas novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē ievēlēts domes priekšsēdētaja vietnieks

Ludzā aizvadīta jaunievēlētās domes pirmā sēde – par domes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Mekšs

2025. gada 20. jūnijā notika pirmā jaunievēlētās Ludzas novada pašvaldības domes sēde. Sēdi vadīja Ludzas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Iveta Gajevska, kura sveica visus deputātus ar darba sākšanu un vēlēja ražīgu, saimniecisku un aktīvu darbu jaunajā sasaukumā, galvenokārt domājot par iedzīvotāju interesēm un novada attīstību. Pirmajā domes sēdē nepiedalījās deputāts Toms Vorkalis.

Darba kārtībā skatīts jautājums par Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šim amatam tika izvirzīti divi deputāti – Edgars Mekšs un Lolita Greitāne. Balsojumā Edgars Mekšs saņēma 9 balsis “par”, savukārt Lolita Greitāne – 4 balsis “par”. Līdz ar to par Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju uz nākamajiem četriem gadiem atkārtoti ievēlēts Edgars Mekšs.

Pēc ievēlēšanas amatā priekšsēdētājs Edgars Mekšs pateicās par saņemto atbalstu un uzsvēra, cik svarīga ir vienotība un saliedēts komandas darbs, strādājot novada izaugsmes labā.

2025. gada pašvaldību vēlēšanas Ludzas novadā

Sestdien, 7. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas. No 16 889 balsstiesīgajiem Ludzas novada iedzīvotājiem vēlēšanās piedalījās 39,36 %, jeb 6 648 vēlētāji.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Ludzas novada pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir šādi:

1. Zaļo un Zemnieku savienība ieguvusi 39,313 % un 7 vietas domē, ievēlēti Edgars Mekšs, Lauris Ļubka, Oskars Petinens, Inta Rancāne, Juris Atsupens, Darja Rjutkinena un Aivars Strazds.
2. LATGALES PARTIJA ieguvusi 23,708 % un 4 vietas domē, ievēlēti Viesturs Rancāns, Lolita Greitāne, Toms Vorkalis un Aivars Meikšāns.
3. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ieguvusi 14,806 % un 2 vietas domē, ievēlēti Solvita Novicka un Aleksejs Ivanovs.
4. Politiskā partija "KOPĀ LATVIJAI", Latvijas Sociālistiskā partija ieguvusi 6,387 % un 1 vietu domē, ievēlēta Jevgenija Kušča.
5. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija ieguvusi 8,360 % un 1 vietu domē, ievēlēts Modris Karpovs.

5 % atzīmi nav pārvarējušas un domē nav iekļuvušas: “SUVERĒNĀ VARA, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI” (227 balsis jeb 3,419 %) un “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (221 balsis jeb 3,329 %).

SIA "Kārsavas namsaimnieks" kurināmās šķeldas iepirkumi

Pašvaldība izsludinājusi kārtējo malkas iepirkumu un jau saņēmusi piedāvājumus. Kā redzams, starp pretendentiem ir tādi uzņēmēji, kas pagājušajā gadā piegādāja sapuvušu malku, tādi, kas saņēma naudu par "tukšu gaisu" (skat. iepriekšējo rakstu). Ņemot vērā, ka Ludzas pašvaldība nekādas tiesiska rakstura pretenzijas nav izvirzījusi pret šīm kompanijām, tās var turpināt piedalīties iepirkumos un graut vietējo uzņēmēju konkurētspēju ar savu negodprātīgo rīcību.

Kamēr pašvaldība vēl izvēlas uzvarētājus malksas piegādes iepirkumā, esam pievērsušies citiem spēlētājiem novada siltumapgādes ekosistēmā - centralizētās apkures ražotājiem. Pirmais mūsu pētījumā ir SIA "Kārsavas namsaimnieks". Kopš 01.01.2025. SIA "Kārsavas namsaimnieks" pievienots SIA "Ludzas apsaimniekotājs", taču ņemot vēŗā to, ka pētījums ir par 2022.-2024.gadā veiktajiem kurināmās šķeldas iepirkumiem, tad tekstā pieturēsimies pie iepriekšējā nosaukuma.

Pašvaldība norāda, ka koksnes (zaru) šķeldas iegādi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KĀRSAVAS NAMSAIMNIEKS" veic, izveidojot Iepirkumu komisiju un uzdodot tai veikt tirgus cenu izpēti, ievērojot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10.panta pirmās daļas 16.punktu. Tas nav atklāts iepirkuma konkurss, kurā var piedalīties jebkurš pretendents. Cenu izpētē SIA "Kārsavas namsaimnieks" iepirkumu komisija uzaicina tai zināmos šķeldas ražotājus (pretendentus) iesniegt savu cenu piedāvājumu. 2022.gada-2024.gada šķeldas iepirkumos uzaicinājumi parasti tika sūtīti pieciem pretendentiem, no kuriem izvēlēts lētākais piedāvājums. Tabulā esam apkopojuši zaru šķeldas iepirkumu uzvarētājus 2022.gadā, 2023.gadā un 2024.gadā. 

2024.gadā kurināmā materiāla iegādes cena attiecībā pret 2023.gadu samazinājās par 25%, bet vai Kārsavieši sajuta to savos rēķinos?

Kā redzams no tabulas, tad 2023.gada un 2024.gada zaru šķeldas piegādes iepirkuma uzvarētājs ir Salnavas zemnieku saimniecība "ZELTA SALA". Minētā saimniecība pieder Valentīnai Kirsanovai, bet tās pārvaldnieks ir Ločmelis Juris.

Zinātāji norāda, ka Zemnieku saimniecības īpašniece un pārvaldnieks ir SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa Jura Vorkaļa sievas radinieki. Lai precizētu informāciju, nosūtījām atbilstošus jautājumus Jurim Vorkalim un saņēmām sekojošas atbildes, kuras publicējam pilnā apmērā.

1. Vai škeldas iepirkumu uzvarētāji ir radnieciskās attiecībās ar Jums vai Jūsu sievu? Apstiprinošas atbildes gadījumā lūdzu precizēt kādas ir radniecības saites? Laika periodā, kurā esmu bijis valdes loceklis, esam slēguši līgumus par šķeldas piegādi ar 4 dažādiem uzņēmumiem. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, neviens no uzņēmumu īpašniekiem nav bijis mans radinieks.

2. Vai Jūs piedalījāties šķeldas iepirkumā (amatpersonu deklarācijā noradīts, ka esat iepirkumu komisijas loceklis)? Nē, es neesmu piedalījiem nevienā šķeldas iepirkumu komisijā.

3. Vai esat privāti apspriedis ar šķeldas iepirkuma uzvarētājiem detaļas par šķeldas iepirkumu, šķeldas piegādi un citus jautājumus? Nē, es neesmu apspriedis.

4. Kura uzņēmuma amatpersona pieņēma lēmumu par izvēlēto šķeldas iepirkuma procedūru? Izvēlētā šķeldas iepirkumu procedūra, kas notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, SIA "Kārsavas namsaimnieks" tiek piemērota vismaz 10 gadus, respektīvi – tā tika piemērota jau pirms manas stāšanās amatā. Pirms katras tirgus cenu izpētes valdes loceklis ar rīkojumu nosaka komisiju un dod uzdevumu veikt tirgus cenu izpēti. Uzaicinājums tiek sūtīts visiem vietējiem uzņēmumiem (5–6 uzņēmumi), kas nodarbojas ar šķeldas piegādi tuvākajā apkārtnē. Laika periodā, kamēr esmu valdes loceklis, vienmēr par uzvarētāju ir ticis atzīts pretendents ar viszemāko cenu. Turklāt ne reizi pretendenti nav uzdevuši jautājumus vai apstrīdējuši komisijas lēmumu. Katrs tirgus izpētes nolikums un noslēgtais līgums tiek iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kā arī tiek sniegta informācija IUB. Uzņēmuma iepirkumu dokumentāciju katru gadu skata arī zvērināts revidents. Piebildīšu, ka, neraugoties uz salīdzinoši nelielo siltumenerģijas ražošanas apjomu, visu šo gadu gaitā esam spējuši kārsaviešiem piedāvāt vienu no zemākajiem siltumenerģijas ražošanas tarifiem valstī.

5. Vai Jums zināms, ja Jūsu brālis bija darījumu attiecībās ar vienu no šķeldas iepirkuma uzvarētāju? Nē, man nav zināma tāda informācija.

Ņemot vērā, ka Juris Vorkalis neatbildēja uz tiešiem jautājumiem par iespējamu radniecību ar šķeldas iepirkumu uzvarētāju pārstāvjiem, atstāsim šo jautājumu vērtēšanai lasītājiem.

Vēl viens interesants aspekts, kas saistīts ar šķeldas iepirkuma uzvarētāju Zemnieku saimniecība "ZELTA SALA", ir SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa Jura Vorkaļa brāļa Toma Vorkaļa darījumu attiecības ar minēto zemnieku saimniecību. Proti, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē publicētajai informācijai, 2023.gadā Toms Vorkalis ir bijis darījuma attiecībās ar SIA "Kārsavas namsaimnieks" šķeldas iepirkuma uzvarētāju. Zemnieku saimniecība "ZELTA SALA" 2023.gadā pārskaitīja Tomam Vorkalim 2992.00 EUR par "kokmateriālu un augoša meža atsaviņāšanu". 

Izpētes rezultātā mēs neguvām pierādījumus, kas norādītu uz to, ka SIA "Kārsavas namsaimnieks" valdes locekļa ģimenes radnieciskās saites ar škeldas iepirkuma uzvarētāju būtu ietekmējušas šķeldas iepirkumu, taču būtiski ir rast atbildes uz to, kāpēc pie šķeldas iepirkuma cenas krituma par 25%, apkures tarifi Kārsavā nemazinās?

www.ludzasforums.lv

Samazinās Ludzas novada nevalstisko organizāciju aktivitāte. Kas par iemeslu?

Ludzas novada pašvaldība ilgākā laika posmā sniedz atbalstu nevalstiskajām organizācijām projektu un pasākumu finansēšanā. 2024.gada 24.janvārī Ludzas novada pašvaldības dome pieņēma jaunus saistošs noteikumus Nr.3/2024 "Par Ludzas novada pašvaldības līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām un reliģiskajām organizācijām". Minētie noteikumi stājās spēkā 2024.gada 1.februārī. Šajos noteikumos tika iestrādātas papildus birokrātiskas prasības nevalstiskajām organizācijām, kā arī samazināts atbalsta apjoms noteiktajām izdevumu pozīcijām. Pagājis gads kopš jaunie noteikumi spēkā, tāpēc ir iespēja apkopot datus, kā jauno noteikumu prasības ietekmēja nevalstisko organizāciju aktivitāti:

• 2023.gadā Ludzas novada pašvaldības domē tika iesniegti 26 nevalstisko organizāciju pieteikumi līdzfinansējuma piešķiršanai pasākumiem.
• 2024.gadā Ludzas novada pašvaldībā atbalstīti tikai 16 nevalstisko organizāciju pieteikumi līdzfinansējuma piešķiršanai pasākumu rīkošanai.
• 2024.gadā netika saņemts neviens nevalstisko organizāciju pieteikums līdzfinansējuma piešķiršanai projektu realizācijai.

Tātad varam secināt, ka aktivitātes kritums vairāk kā 30%.

Jāpiezīmē, ka Sabiedriskās politikas centrs "Providus" 2024.gada pētījumā bija konstatējis, ka Ludzas novada pašvaldībā ir zemākais atbalsts nevalstiskajam sektoram Latvijā. Nu tas ir mazinājies vēl vairāk.

LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa tiekas ar pensionāriem Ludzā.

31.01.2025. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Ludzas kultūras nama mazajā zālē tikās ar pensionāriem. Piedalījās arī Saeimas deputāts Valdis Maslovskis un Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Tika apspriesti jautājumi par zāļu tirdzniecības reformu, zaļo kursu, sabiedriskā transporta reformu Ludzas novadā, dzīves dārdzību un mazām pensijām. Diskusijas bija spraigas, brīžiem zāle pārvērtās par zumošu bišu stropu. Pensionāri izmantoja iespēju tikties un pārrunāt namu apsaimniekošanas jautājumus ar Edgaru Mekšu. Saeimas priekšsēdētāja šajā laika sprīdī varēja mierīgi pastāvēt un pavērot procesu no malas. Tikšanās laikā pensionāri uzslavēja Ludzas novada pašvaldības vadību par peldbaseinu, iespēju apmeklēt baseinu bezmaksas ESF projekta ietvaros, atbalstu pensionāriem. Pasākuma noslēgumā dāvanas.

VIDEO KUĻŅEVA IELA

Frontex Ludzas novadā.

Ludzas novadā manītas automašīnas ar operatīvajam transportlīdzeklim raksturīgu krāsojumu un aprīkojumu, kas nav Latvijas Republikas robežsardzei vai policijai piederīgi.

Lai ieviestu skaidrību, jautājām atbildīgajiem dienestiem, kas ir šie transportlīdzekļi un kādas ir pilnvaras darbiniekiem, kas ar tiem pārvietojas. Valsts robežsardzes skaidrojums turpinājumā.

Valsts robežsardzes sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex aģentūra) ir balstīta uz 2019.gada 13.novembra “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr.1052/2013 un (ES) 2016/1624” un ikgadējiem apstiprinātiem operacionāliem plāniem.

Saskaņā ar apstiprināto operacionālo plānu “Terra 2024” Valsts robežsardze piedalās Frontex aģentūras kopīgajā operācijā “Terra 2024” no 2024.gada 24.janvāra līdz 2025.gada 22.janvārim, uzņemot Latvijā Frontex aģentūras Pastāvīgā korpusa ekspertus (vieseksperti) un tehnisko aprīkojumu robežuzraudzības nodrošināšanai no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Francijas, Lietuvas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Polijas, Somijas, Rumānijas, Igaunijas. Kopumā 2024.gadā Valsts robežsardzes robežuzraudzības struktūrvienībās tika izvietoti 95 vieseksperti ar 54 transportlīdzekļiem.

Vieseksperti ir tiesīgi un pilda tādus pašus uzdevumus, kā Valsts robežsardzes amatpersonas. Vieseksperti pilda savus dienesta pienākumus kopā ar Valsts robežsardzes amatpersonām.

Pašlaik kopīgās operācijas “Terra 2024” ietvaros Latgalē ir izvietoti Vācijas vieseksperti ar operatīviem transportlīdzekļiem, kas sniedz atbalstu Valsts robežsardzei robežuzraudzības pasākumu nodrošināšanā un Eiropas Savienības ārējas robežas stiprināšanā.

Valsts robežsardze regulāri savā tīmekļvietnē publicē informāciju par ekspertu rotāciju Frontex aģentūras operāciju ietvaros. Piemēram:

https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/sacies-jauns-operacionalais-gads-frontex-agenturas-koordinetajas-kopigajas-operacijas

https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/notikusi-karteja-ekspertu-rotacija-frontex-agenturas-koordinetajas-kopigajas-operacijas

https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/valsts-robezsardze-turpina-iesaistities-eiropas-robezu-un-krasta-apsardzes-agenturas-operacijas

https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/valsts-robezsardze-turpina-sniegt-operacionalo-atbalstu-eiropas-savienibas-dalibvalstis-un-tresajas-valstis

https://www.rs.gov.lv/lv/jaunums/frontex-ekspertu-rotacija-un-latvijas-ieguldijums-eiropas-robezu-drosiba

Ludzas novada pašvaldība pārmaksā.

Ludzas novada pašvaldība izsludināja malkas zāģēšanas, skaldīšanas un krāmēšanas pakalpojuma iepirkuma konkursu. Pašvaldība bija iecerējusi sazāģēt, saskaldīt un sakrāmēt arī 1000 kubikmetrus koksnes Rundēnu ciematā. Iepirkuma rezultātā uzvarēja SIA "REKORP". Ar minēto uzņēmumu tika noslēgts atbilstošs līgums. Līguma saistības no SIA REKORP puses tika izpildītas, jo, kā redzams foto, malka sazāģēta un sakrāmētā veidā ir izvietota ap Rundēnu ciemata kurtuvi. Ludzasforums.lv redakcija pieprasīja un saņēma no Ludzas novada pašvaldības informāciju par SIA REKORP izmaksātām summām un sniegtā pakalpojuma apjomu (skat.foto zemāk). 

No dokumenta var secināt, ka pašvaldība samaksāja SIA REKORP gan par 1000 malkas kubu sazāģēšanu, gan 1000 malkas kubu saskaldīšanu. Tas, ka pašvaldība samaksāja pakalpojumu sniedzējam par 1000 malkas kubu saskaldīšanu, radīja aizdomas, jo malka paredzēta centrālās apkures katlam un praksē tā nekad nav bijis, ka visa iepirktā malka būtu jāskalda. Tāpēc apmeklējām Rundēnu ciematu klātienē. Vizītes laikā konstatējām, ka tiešām visi 1000 malkas kubi nav skaldīti (skat.foto zemāk). 

Noteikt precīzu neskaldītās malkas apjomu nav iespējams, taču vizuāli izskatās, ka neskaldīta varētu būt vismaz trešā daļa jeb ap 300 malkas kubi. 

Ludzasforums.lv redakcija nosūtīja lūgumu sniegt komentāru par izveidojušos situāciju Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoram Sergejam Jakovļevam. Diemžēl atbilde pēc būtības netika sniegta, citējam pilnībā: "Situācija ar malkas zāģēšanu/skaldīšanu/salikšanu notiek esošo apstākļu konstatēšana, pēc kuras tiks izvērtēta sniegtā pakalpojuma atbilstība līgumā noteiktām prasībām".

Ludzasforums.lv sekos līdzi turpmākiem lēmumiem šajā lietā, jo izdevumi par malkas sagatavošanu tiek iekļauti apkures tarifā un skar Rundēnu ciemata iedzīvotājus tiešā veidā.

Andris Toporkovs

Lielbritānija nosaka sankcijas Ludzas ZZS nodaļas lieldraugam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Edija Strušela klavieru koncerts "Darba un kultūras centrā Līdumnieki".

Koncerta laikā klausītāji uzzināja, ka skaņdarbi tiek izpildīti uz atjaunotajām klavierēm, kuras rotā uzraksti "K.KLAVINS". Restaurācijas darbus pēc Igora Zabiļevska aicinājuma veica Ivars Igaunis, kurš arī bija klausītāju vidū un pastāstīja klausītājiem kā veicās ar darbiem.

No I.Igauņa teiktā bija saprotams, ka Līdumniekos viņu sagaida jauns izaicinājums - klavesīns.

Papildus koncertam, Igors Zabiļevskis ar domu biedriem bija sarūpējis svaru izstādi.

Valdība atkārtoti izsludina pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no šā gada 13. marta

Otrdien, 12. martā, Ministru kabinets (MK) atkārtoti izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem, sākot no rītdienas, 13. marta, līdz šā gada 12. septembrim. Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas – Baltkrievijas  valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu,  Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu  VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Atbilstoši MK rīkojumam VRS, VP, kā arī NBS amatpersonas ir tiesīgas attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt dzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas vai notvertu šādas personas vai izņemtu attiecīgās preces.

Tāpat NBS personālam ir tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai apturēt transportlīdzekļus un veikt to apskati, pieprasīt personai personu apliecinošu dokumentu un saņemt to pārbaudei, kā arī pieprasīt informāciju un dokumentus, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārliecinātos par personas atrašanās tiesiskumu Latvijas Republikas teritorijā.

Vienlaikus VRS nepieciešamības gadījumā ir tiesības nodrošināt personu, kuras mēģina valsts robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm. Šis regulējums attiecas tikai uz tām personām, kuras izņēmuma kārtā šķērso valsts robežu ārpus robežšķērsošanas vietas un saskaras ar draudiem dzīvībai vai arī atrodas tranzīta zonā starp Latvijas–Baltkrievijas valsts robežjoslām un pastāv draudi dzīvībai, bet nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi, kuru dēļ tūlītēja ieceļošana būtu nepieciešama.

Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību attiecīgajām personām.

Šobrīd arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas. Tāpat Lietuva, Igaunija, Polija un Somija joprojām saskaras ar dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem.  Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.

Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.

LR Iekšlietu ministrija