Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc Minhenes drošības konferences.

Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tas mēs šobrīd esam?

Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas atlīdzības budžets 2025.gadā.

Tāpēc apskatīsim, kāds atlīdzības budžets 2025.gadā ir paredzētas Ludzas novada pašvaldības centrālajā administrācijā ietilpstošajām nodaļām.

Atlīdzības dinamika Ludzas novada pašvaldības centrālajā administrācijā

Algu statistika Ludzas novada pašvaldībā.

Deputātu darba stundas atlīdzība ir 10 EUR stundā.

Otrajā tabulā attēlotas aktuālās algas (pirms nodokļu nomaksas) uz 01.01.2025. daļai pašvaldībā strādājošajiem specilālistiem, kuru amata pienākumu veikšanai nepieciešamas specifiskas prasmes un izglītība.

Meli kļūst par Ludzas novada pašvaldības amatpersonu ikdienu.

Šķērsojot Felicianovas ciematu, mana auto ritošā daļa signalizēja, ka ir pienācis īstais brīdis izmantot pašvaldības piedāvāto iespēju, lai ziņotu par bedrēm asfalta segumā gan ciemata centrā, gan ceļa posmā uz Felicianovas sporta halli.Felicianovas ciemats atrodas Ciblas pagastā, līdz ar to jāziņo Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu apvienības pārvaldei uz epastu [email protected]. Pie reizes noziņoju arī par bojāto Felicianovas sporta halles fasādi un turpat esošiem soliņiem, kuri gadiem nav krāsoti un apaug ar sūnām. 

Nākošajā dienā no pagastu apvienības pārvaldes vadītāja vietnieces Ināras Sprudzānes saņēmu sekojošu ziņu: "Sporta hallei apmetuma remontam un soliņu remontam ir ieplānoti līdzekļi nākamā gada budžetā...Kas attiecas uz ceļu, tad mēs jau no pavasara esam uzņēmējam pasūtījuši Dzirnavu ielas virsmas apstrādi un bedrīšu remontu Blontos un Ciblā, bet pagaidām saņemam atbildi, ka ir jāgaida, problēma ir tehnikā."

Izbrīnu radīja tas, ka pašvaldība nevar saņemt ceļa remonta pakalpojumu kopš pavasara, jo, iepriekš pētot pašvaldības ceļu uzturēšanas līgumus, biju konstatējis, ka uzņēmējam jābūt gatavībā novērst pieteiktos bojājumus 3 darba dienu laikā, citādi par laicīgi neizpildītajiem darbiem jāmaksā drastiski sodi. Atbilstoši publisko iepirkumu portāla eis.gov.lv pieejamajai informācijai, Ciblas pagastā ceļu uzturēšanas darbus 2024.gada vasaras sezonā veic SIA Velasco, tāpēc uzņēmumam nosūtīju epastu ar lūgumu sniegt komentāru. Uzņēmuma pārstāvis sniedza sekojošu informāciju: "Uzņēmējs SIA Velasco veic ceļu ikdienas uzturēšanu saskaņā ar noslēgto līgumu. Visi ikdienas darbi - tādi kā bedrīšu remonts grants ceļos, caurteku nomaiņa, greiderēšana tiek veikti pēc pagastu pārvaldes pieprasījums. Informēju ka uz šodienu asfaltbetona darbi nav prasīti".

Ņemot vērā pretrunas amatpersonas un uzņēmēja sniegtajā informācijā, sazinājos ar Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoru Sergeju Jakovļevu. Viņš apstiprināja uzņēmēja sniegto informāciju, ka asfaltbetona darbi uzņēmējam nav pasūtīti.

Kādi būtu secinājumi. Vai nu pagastu pārvaldes pieteikums asfalta remontam pazuda Ludzas novada pašvaldības, jeb Raiņa iela 16, birokrātiskajos koridoros, vai nu Ināra Sprudzāne melo. Taču viennozīmīgi varam secināt, ka Ludzas novada pašvaldības ieviestā ziņošanas kārtība par bojājumiem infrastruktūrā nesasniedz mērķi, nav ne ātrāk, ne ērtāk.

Andris Toporkovs

Malkas ražotne - cerību stars vai akmens pašvaldības budžeta "kaklā"

Ideja izveidot infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai degradētajā teritorijā bija un ir apsveicama un veicināma. Iepriekšējo novada vadītāju ieliktie pamati viesa cerību, ka Ludzas novadā taps patiešām veiksmīgs biznesa attīstības klasteris. Taču, tad pie Ludzas novada vadības nonāca ZZS komanda ar Edgaru Mekšu priekšgalā. Kas no tā sanāca turpinājumā. Lasītājiem pašiem jāizdara secinājumi, kā interesēs darbojas Edgars Mekšs - novada, projektētāju, būvnieku, nomnieku vai kādu citu trešo personu interesēs.

2020.gada 21.augustā starp Ludzas novada pašvaldību (Pašvaldība) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) tika noslēgta vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta “Degradētās teritorijas revitalizācija un ražošanas zonas izveide Ludzas pilsētā” (Nr. 5.6.2.0/20/I/016) īstenošanu. Pašvaldība uzsāka iepirkumu procedūru, lai izvēlētos būvnieku. Tikai ceturtajā iepirkuma izsludināšanas reizē izdevās atrast būvnieku un 2021.gada 20.augustā ar SIA "Ošukalns celtniecība" tika noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu Krāslavas ielā 1. Ludza.  Pašvaldības speciālistiem vajadzēja veselu gadu, lai izvēlētos būvnieku. Iepirkumu sistēmā eis.gov.lv pieejamā informācija norāda uz to, ka tieši pašvaldība bija iniciators iepirkumu procedūru pārtraukšanai. Mēs taču nedomāmajam, ka iepirkumi tika pārtraukti, līdz pieteicās un uzvarēja vajadzīgais būvnieks, lai gan cilvēki saistītie ar SIA "Ošukalns celtniecība" ir arī bijušie ZZS ziedotāji (tikai sakritība). Pašvaldība oficiālajā vietnē lepni ziņoja, ka:  Projekta kopējās izmaksas 2 922 353,54 EUR, t.sk. Ludzas novada pašvaldības finansējums 22.24 % jeb 630 181.69 EUR. Taču noslēdzot būvniecības līgumu jau bija zināms, ka būvniecības summa pārsniedz projekta kopējās izmaksas un bez PVN veido - 3 741 807,21 EUR (pirmajā iepirkumā, kura piedāvājums Pašvaldībai nederēja, summa bija 3 253 567,9 EUR (tātad pārmaksāts vismaz 488 239,31 EUR)). Objekta būvniecības laikā Pašvaldība pamanījās mainīt līguma nosacījumus astoņas reizes, piekrita ievilkt būvniecības termiņus un kāpināt būvniecības izdevumus līdz 4 226 153,37 EUR bez PVN (pieaugms 484 346,16 EUR).  Edgars Mekšs, aizstāvot papildus finansējuma piešķiršanu objekta būvniecībai, deputātiem domes sēdēs norādīja, ka būvniecības izmaksu pieaugums saistīts ar nekvalitatīvu projektēšanu, atklātiem papildus darbiem un būvniecības materiālu cenu pieaugumu. Tas, ka būvniecības materiālu izmaksas pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir vispārzināms fakts, taču, ja Edgara Mekša vadītās Pašvaldības darbinieki nebūtu nopūdelējuši laiku nekvalitatīvi sagatavotajos iepirkumos, objekts tiktu uzbūvēts vēl līdz 2022.gadam. Atgādināšu, ka līgums ar CFLA tika noslēgts jau 2020.gada 21.augustā. Iepriekš minēju, ka otrs apstāklis, uz kuru atsaucās domes priekšsēdētājs sakarā ar būvniecības izmaksu pieaugumu, ir nekvalitatīvi sagatavots būvniecības projekts. Dokumentu izpētes rezultātā šim Edgara Mekša apgalvojumiem man gan neizdevās gūt pierādījumus. Jo, ja šādi pierādījumi eksistētu, Pašvaldības pienākums būtu celt prasību tiesā pret projektētāju SIA "Vides projektu studija", kuru pārstāvēja Ivo Dembovskis (LTRK Latgales nodaļas vadītājs). 

Savukārt tas, ko man projekta lietā izdevās atklāt, norāda uz iespējami patiesiem būvniecības izmaksu pieauguma iemesliem, par kuriem Edgars Mekšs atklāti ne domes, ne komiteju sēdēs nebija minējis. Pēc tam, kad Pašvaldība 2022.gada 25.februārī bija izsolījusi nomas tiesības SIA "Ludza wood", būvniecības projektā tika veikta divu ražošanas ēku platību palielināšana. No publiski pieejamās informācijas zināms, ka sākotnēji tika paredzēts uzbūvēt divas ražošanas ēkas, katru 533.3 kv.,m. platībā. Šāda ražošanas telpu platība norādīta, gan projekta pieteikumā CFLA, gan sākotnējā būvprojektā, kā arī nomas tiesību izsoles nolikumā. 

2022.gada 2.maijā Ludzas novada pašvaldība CFLA iesniedza grozījumus projekta pieteikumā, no kura izrietēja, ka objekta divu ražošanas ēku platība no 533,3 kv.m. mainīta uz attiecīgi 614,10 kv.m. un 617,4 kv.m.. Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības sniegtajai informācijai, šādas platības ražošanas būves gala rezultātā tika arī reģistrētas Valsts zemes dienestā. Jāpiebilsts, ka arī ražošanas kompleksa katlu māja no sākotnēji projektētajiem 439,1 kv.m. pārvērtās par 465,6 kv.m. Diez vai projektējot ēku var kļūdīties tās platības aprēķinos par 15%, tāpēc secināms, ka pārprojektēšana ir veikta pēc kādas no projektā iesaistīto pušu pieprasījuma. Kas bija šo aktivitāšu iniciators, nevar noteikt, jo daļa dokumentu ir noslepenoti un nav pieejami.

NOMNIEKS.

Nav saprātīgu šaubu, ka ieguvējs no ražošanas platību palielinājuma ir ražošanas objekta nomnieks. Jo tieši nomnieks ir tas, kurš maksās par ražošanas ēkām 533,3 kv.m. platībā, bet faktiski lietos būves 614 kv.m. un 617 kv.m. platībā. Tas, vai Ludzas novada pašvaldība bija rūpīgs saimnieks, kas meklē izdevīgāko nomnieku, lai vērtē katrs atsevišķi. Taču sludinājumi par to, ka Pašvaldība izsludinājusi nomas tiesību izsoli objektam, kurā nomniekam būs pienākums investēt 2,7 milj. EUR un radīt 52 jaunas darbavietas, tika publicēti tikai laikrakstā "Ludzas zeme" un Pašvaldības interneta vietnē. Grūti iedomāties, ka nopietni investori, t.sk. starptautiskie, lasītu Ludzas novada pašvaldības interneta vietni vai Ludzas zemi. Tāpēc tā sanāca, ka nomas tiesību izsolē piedalījās tikai viens pretendents SIA "Ludza wood" (GoWood uzņēmumu grupas zīmola pārstāvis). SIA "Ludza wood" patiesā labuma guvējs ir Klāvs Olšteins, bijušais politiķis un Saeimas deputāts. Zīmīgi tas, ka ar K.Olšteinu saistīta uzņēmuma dati parādās jau Ludzas novada pašvaldības projekta pirmsākumos, tāpēc nav jābrīnās, ka nomas tiesību izsolē piedalījās K.Olšteina uzņēmums. Cita starpā, ar K.Olšteinu saistīti uzņēmumi Latgalē izveidojuši malkas ražotņu ķēdi. Pirmā ražotne, kas pieder SIA "Daugavpils wood", tapa Augšdaugavas novadā un otra, SIA "Balvi wood" ražotne, Balvu novadā. K.Olšteina uzņēmums Balvu novadā ir nomnieks ražošanas telpām, kuras tika uzbūvētas tās pašas ES fondu programmas ietvaros, kā Ludzā, tikai bez milzīgā sadārdzinājuma. Atgriežoties pie Ludzas ražošanas objekta izsoles niansēm, esmu konstatējis, ka Pašvaldība nav steigusies ar nomas objekta juridisku nodošanu nomniekam un nomas maksas iekasēšanu. Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības paziņojumam, būvdarbi ražošanas kompleksā tika pabeigti 2023.gada 15.jūnijā, taču objekta nodošanas pieņemšanas akts, kas ir pamats nomas maksas iekasēšanai, tika parakstīts tikai 2023.gada decembrī. Neskatoties uz to, ka SIA "Ludza wood" ražošanas objektu sāka izmantot uzreiz pēc būvdarbu pabeigšanas. Atbilstoši nomas tiesību izsoles noteikumiem, ražošanas objekta nomas maksa mēnesī tika noteikta 4770.00 EUR bez PVN apmērā, līdz ar to katrs pats var izrēķināt, cik liels finansējums nav ieripojis Pašvaldības kasē.

2024.gada 5.februārī Ludzas novada dome pieņēma pašvaldības budžetu 2024.gadam. Budžeta 3.pielikumā, kas saucas: "Ludzas novada pašvaldības saistību apmērs 2024.gadam, EUR", var atrast kopējo summu, cik Ludzas novada pašvaldībai izmaksās ražošanas objekta Krāslavas ielā 1, Ludza būvniecībai paņemtā aizņēmuma apkalpošana  - vairāk nekā 4.4 milj. EUR. Summas, kādas ik gadu Pašvaldībai būs jāmaksā par aizdevuma apkalpošanu, ir iespaidīgas, tā, piemēram:

2024.gads - 141 064 EUR,

2025.gada - 198 228 EUR,

2026.gads - 221 873 EUR. 

Klāt pie visa vēl var piebilst, ka Pašvaldība, izrādot pretīmnākšanu potenciālajam nomniekam, apzināti samazināja no ES finansējuma apmaksājamo daļu, izbūvējot ražošanas vajadzībām paredzēto apkures infrastruktūru katlu majā. Tādā veidā atbalsta intensitāti no 85% samazinot uz 50%.

Nav jābrīnās, ka Pašvaldībai trūkst finanšu līdzekļu pamatfunkciju nodrošināšanai, jo tie tiek izšķērdēti privāto uzņēmēju vēlmju apmierināšanai. Starp citu, Valsts kontrole kontekstā ar Rēzeknes rekreācijas centra būvniecību ir norādījusi, ka pašvaldības var ieguldīt savus finanšu līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanā tikai tad, ja visas pamatfunkcijas ir nodrošinātas. Kā mēs zinām, Ludzas novada pašvaldībā ir daudz neatrisinātu jautājumu par ceļu kvalitāti, izglītības kvalitāti u.c., tieši dēļ nepietiekamā finansējuma.

Andris Toporkovs