Edgara Mekša vadītā pašvaldība izvairās no precīzu ziņu sniegšanas par pašvaldības ceļu uzturēšanai izmantojamām tehnikas vienībām.
Ludzas novada pašvaldība 2025.gada 6.martā izsludināja publisko iepirkumu "Ludzas novada ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbi 2025. gada vasaras sezonā". Zilupes pilsētas un Zaļesjes pagasta ceļu uzturēšanas darbu veikšanai par uzvarētāju pašvaldība atzina SIA "SAMS & KO". Pašvaldība ar uzņēmēju noslēdza IEPIRKUMU LĪGUMS Nr. LNP/3.4.5/2025/44 “Ludzas novada ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbi 2025. gada vasaras sezonā” 10. daļai (turpmāk - Līgums). Līguma apakšpunktā 1.1. minēts, ka Izpildītājs apņemas veikt Ludzas novada ielu un ceļu ikdienas uzturēšanu 2025.gada vasaras sezonā saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļi” Tehniskās komisijas apstiprināto 2019.gada Ceļu specifikāciju prasībām (turpmāk - 2019.gada specifikācijas prasības). 2019.gada specifikācijas prasības ietver prasības ceļu un ielu būvdarbu un uzturēšanas darbu izpildei un produkta kvalitātei. 2019.gada specifikācijas prasības 8.7. nodaļā "Ceļa klātnes vai nomaļu profilēšana, seguma planēšana vai līdzināšana" aprakstīts, kas ir ceļu profilēšana, seguma planēšana un līdzināšana. 8.7.5. punktā norādīts ar kādām iekārtām darbi jāveic: "Planēšanai vai profilēšanai jālieto autogreideris vai autogreideris ar aizmugurējo kliedētāju". Tātad, SIA "SAMS & KO" apņēmās veikt planēšanas un profilēšanas darbus ar autogreideri. Vai šos darbus uzņēmējs veica ar autogreideri, pašreiz nav iespējams noskaidrot, jo Ludzas novada pašvaldība atsakās sniegt precīzu informāciju par to, ar kādu tehniku SIA "SAMS & KO" veica darbus.
Savukārt, uzņēmēja piestādītajā tehnikas sarakstā nav norādīts, ka viņam piederētu autogreideris. Uz redakcijas jautājumiem, ar kādu konkrētu tehniku tika veikti profilēšanas un planēšanas darbi līguma ietvaros, SIA "SAMS & KO" mēneša laikā tā arī nav sniedzi atbildi.
Uzziņai: SIA "SAMS & KO" pilnvarotais pārstāvis Vladimirs Uļjanovskis ir ar ZZS saistīts uzņēmējs. Iepriekš ticis pie:
1. Malkas zāģēšanas pakalpojuma sniegšanas SIA "Ludzas apsaimniekotājam" Zilupes katlu mājā. Līgumā noteiktajos termiņos pakalpojumu nav izpildījis, bet SIA "Ludzas apsaimniekotājs" vadītājs Juris Vorkalis līgumsodu izpildītājam nav piemērojis.
2. Zilupes pilsētas pārvalde no SIA "SAMS & KO" bez iepirkuma procedūras par paaugstinātu cenu iegādājās solus un atpūtas krēslus izvietošanai pie Zilupes upes. Pēc Ludzas novada pašvaldības domes deputātes Solvitas Novickas (Latvija pirmajā vietā) izrādītās intereses, pirkuma cena tika samazināta gandrīz divas reizes, lai gan domes sēdē deputāti jau bija balsojuši par paaugstinātās summas piešķiršanu Zilupes pagasta pārvaldei.
3. Vladimira Uļjanovska uzņēmums SIA "SAMS & KO" 2025.gada pilsētas svētkos bez iepirkuma konkursa ir ticis pie līguma par elektro ģeneratora nomu uz summu 1568,89 EUR. Otrs Vladimira Uļjanovska uzņēmums SIA "Agro Force" bez konkursa tika pie līguma par minētā elektro ģeneratora transportēšanu Ludzas pilsētas svētkiem uz summu 1894,86 EUR.
4. Saraksts ar Ludzas novada pašvaldības un SIA "SAMS & KO" noslēgtajiem līgumiem skatāms pielikumā. Taču pilna aina par Vladimira Uļjanovska saistīto uzņēmumu iesaisti pašvaldības budžeta apgūšanā pagaidām paliek noslēpums.
Andris Toporkovs
Kas sagaida Eversmuižu?
Ludzas novada Ciblas pagastā ir saglabājušās divas muižas - Felicianovas muiža (Plena muiža) un Eversmuižas kunga māja (turpmāk - Eversmuiža). Abi īpašumi ilgu laiku piederēja pašvaldībai. Ludzas forums vietnē pieejamās bildēs ir redzams, ka Felicianovas muižas stāvoklis ir pavisam bēdīgs, caurs jumts, izpuvuši griesti, izpuvuši logu rāmji un izsisti paši logi. Acīmredzami pašvaldība ēku neuzturēja kā rūpīgam saimniekam pienākas. Gan Ciblas novada pašvaldības laikā, gan Ludzas novada pašvaldība rīkoja vairākas atsavināšans izsoles, bet tās noslēdzās bez rezultāta. Tikai pēc tam, kad iesaistījās biedrība "MULTA VETO" un sakārtoja Felicianovas muižas ēku, pašvaldībai izdevās pārdot īpašumu. Tātad par Felicianovas muižu turpmāk rūpēsies privāts saimnieks.
Kas notiek ar 1680.gadā celto Eversmuižu?Ēkai ir nosacīti jauns (Ciblas novada pašvaldības uzlikts) jumts, taču ēkas ārsienas ir vienās plaisās, apmetums birst nost, līdz ar to ēka tiek pakļauta pastiprinātai nokrišņu ietekmei. Pie šādiem apstākļiem un velkot paralēles ar Felicianovas muižas likteni, nerodas šaubas, ka Eversmuižas ēku sagaida Felicianovas muižas liktenis jeb lēna bojāeja. Taču tā tam nevajadzētu būt, jo pati pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus "Par publiskā lietošanā esošu teritoriju kopšanu un ēku uzturēšanu Ludzas novadā", kur noteikumu 8.pantā melns uz balta rakstīts, ka ēku īpašniekiem vai faktiskajiem valdītājiem jāievēro šādas prasības:
- ēku sienās vai cokola stāvā novērst plaisas, caurumus, izdrupumus, atšķēlumus, piesātināšanos ar mitrumu vai saistvielu izskalojumus ....;
- nepieļaut ēku vēsturisko un dekoratīvo elementu bojājumus;
- ēku apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veikt apdares atjaunošanu;
- nodrošināt ēku fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu atbilstoši ēkas arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, nepieļaujot nesakoptas fasādes stāvokli – fasādi, kurai ir bojāts krāsojums (samelnējis, plankumains vai pilnīgi zudis), ir atsegts ārējo konstrukciju pamatmateriāls, plaisas, izdrupumi vai apdares materiālu atslāņojumi.
Izrādās, ka iepriekš minēto noteikumu prasības neattiecas uz publiskai personai, jeb pašvaldībai piederošajiem īpašumiem. Tā uzskata Ludzas novada pašvaldības policija, kurai tika adresēts www.ludzasforums.lv redaktora iesniegums par saistošo noteikumu prasību neievērošanu Eversmuižas ēkas apsaimniekošanas procesā. Ludzas novada pašvaldības policijas vēstulē arī norādīts, ka Ludzas novada pašvaldības būvvalde 2023.gadā ir veikusi tehnisko apsekošanu un tās atzinumā norādīts, ka ēkas īpašniekam ir jāveic pasākumi, lai aizsargātu ēkas pamatus, cokolu un ārsienas no ārējās mitruma ietekmes. Taču, kā mēs visi varam novērot, šajos 2,5 gados, ēkas īpašnieks neko nav darījis no būvvaldes noteiktā. Jautājums paliek atklāts vai vismaz 2026.gada budžetā pašvaldība paredzēs līdzekļus būvvaldes prasību izpildei Eversmuižas muižas ēkas apsaimniekošanai? To lasītāji varēs uzzināt www.ludzasforums.lv pēc Ludzas novada pašvaldības 2026.gada budžeta pieņemšanas.
.JPG)
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc Minhenes drošības konferences.
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tas mēs šobrīd esam?
Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas atlīdzības budžets 2025.gadā.
Tāpēc apskatīsim, kāds atlīdzības budžets 2025.gadā ir paredzētas Ludzas novada pašvaldības centrālajā administrācijā ietilpstošajām nodaļām.
Atlīdzības dinamika Ludzas novada pašvaldības centrālajā administrācijā
Meli kļūst par Ludzas novada pašvaldības amatpersonu ikdienu.
Šķērsojot Felicianovas ciematu, mana auto ritošā daļa signalizēja, ka ir pienācis īstais brīdis izmantot pašvaldības piedāvāto iespēju, lai ziņotu par bedrēm asfalta segumā gan ciemata centrā, gan ceļa posmā uz Felicianovas sporta halli.
Felicianovas ciemats atrodas Ciblas pagastā, līdz ar to jāziņo Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu apvienības pārvaldei uz epastu [email protected]. Pie reizes noziņoju arī par bojāto Felicianovas sporta halles fasādi un turpat esošiem soliņiem, kuri gadiem nav krāsoti un apaug ar sūnām.
Nākošajā dienā no pagastu apvienības pārvaldes vadītāja vietnieces Ināras Sprudzānes saņēmu sekojošu ziņu: "Sporta hallei apmetuma remontam un soliņu remontam ir ieplānoti līdzekļi nākamā gada budžetā...Kas attiecas uz ceļu, tad mēs jau no pavasara esam uzņēmējam pasūtījuši Dzirnavu ielas virsmas apstrādi un bedrīšu remontu Blontos un Ciblā, bet pagaidām saņemam atbildi, ka ir jāgaida, problēma ir tehnikā."
Izbrīnu radīja tas, ka pašvaldība nevar saņemt ceļa remonta pakalpojumu kopš pavasara, jo, iepriekš pētot pašvaldības ceļu uzturēšanas līgumus, biju konstatējis, ka uzņēmējam jābūt gatavībā novērst pieteiktos bojājumus 3 darba dienu laikā, citādi par laicīgi neizpildītajiem darbiem jāmaksā drastiski sodi. Atbilstoši publisko iepirkumu portāla eis.gov.lv pieejamajai informācijai, Ciblas pagastā ceļu uzturēšanas darbus 2024.gada vasaras sezonā veic SIA Velasco, tāpēc uzņēmumam nosūtīju epastu ar lūgumu sniegt komentāru. Uzņēmuma pārstāvis sniedza sekojošu informāciju: "Uzņēmējs SIA Velasco veic ceļu ikdienas uzturēšanu saskaņā ar noslēgto līgumu. Visi ikdienas darbi - tādi kā bedrīšu remonts grants ceļos, caurteku nomaiņa, greiderēšana tiek veikti pēc pagastu pārvaldes pieprasījums. Informēju ka uz šodienu asfaltbetona darbi nav prasīti".
Ņemot vērā pretrunas amatpersonas un uzņēmēja sniegtajā informācijā, sazinājos ar Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoru Sergeju Jakovļevu. Viņš apstiprināja uzņēmēja sniegto informāciju, ka asfaltbetona darbi uzņēmējam nav pasūtīti.
Kādi būtu secinājumi. Vai nu pagastu pārvaldes pieteikums asfalta remontam pazuda Ludzas novada pašvaldības, jeb Raiņa iela 16, birokrātiskajos koridoros, vai nu Ināra Sprudzāne melo. Taču viennozīmīgi varam secināt, ka Ludzas novada pašvaldības ieviestā ziņošanas kārtība par bojājumiem infrastruktūrā nesasniedz mērķi, nav ne ātrāk, ne ērtāk.
Andris Toporkovs
Malkas ražotne - cerību stars vai akmens pašvaldības budžeta "kaklā"
Ideja izveidot infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai degradētajā teritorijā bija un ir apsveicama un veicināma. Iepriekšējo novada vadītāju ieliktie pamati viesa cerību, ka Ludzas novadā taps patiešām veiksmīgs biznesa attīstības klasteris. Taču, tad pie Ludzas novada vadības nonāca ZZS komanda ar Edgaru Mekšu priekšgalā. Kas no tā sanāca turpinājumā. Lasītājiem pašiem jāizdara secinājumi, kā interesēs darbojas Edgars Mekšs - novada, projektētāju, būvnieku, nomnieku vai kādu citu trešo personu interesēs.
2020.gada 21.augustā starp Ludzas novada pašvaldību (Pašvaldība) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) tika noslēgta vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta “Degradētās teritorijas revitalizācija un ražošanas zonas izveide Ludzas pilsētā” (Nr. 5.6.2.0/20/I/016) īstenošanu. Pašvaldība uzsāka iepirkumu procedūru, lai izvēlētos būvnieku. Tikai ceturtajā iepirkuma izsludināšanas reizē izdevās atrast būvnieku un 2021.gada 20.augustā ar SIA "Ošukalns celtniecība" tika noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu Krāslavas ielā 1. Ludza. Pašvaldības speciālistiem vajadzēja veselu gadu, lai izvēlētos būvnieku. Iepirkumu sistēmā eis.gov.lv pieejamā informācija norāda uz to, ka tieši pašvaldība bija iniciators iepirkumu procedūru pārtraukšanai. Mēs taču nedomāmajam, ka iepirkumi tika pārtraukti, līdz pieteicās un uzvarēja vajadzīgais būvnieks, lai gan cilvēki saistītie ar SIA "Ošukalns celtniecība" ir arī bijušie ZZS ziedotāji (tikai sakritība). Pašvaldība oficiālajā vietnē lepni ziņoja, ka:
Projekta kopējās izmaksas 2 922 353,54 EUR, t.sk. Ludzas novada pašvaldības finansējums 22.24 % jeb 630 181.69 EUR. Taču noslēdzot būvniecības līgumu jau bija zināms, ka būvniecības summa pārsniedz projekta kopējās izmaksas un bez PVN veido - 3 741 807,21 EUR (pirmajā iepirkumā, kura piedāvājums Pašvaldībai nederēja, summa bija 3 253 567,9 EUR (tātad pārmaksāts vismaz 488 239,31 EUR)). Objekta būvniecības laikā Pašvaldība pamanījās mainīt līguma nosacījumus astoņas reizes, piekrita ievilkt būvniecības termiņus un kāpināt būvniecības izdevumus līdz 4 226 153,37 EUR bez PVN (pieaugms 484 346,16 EUR).
Edgars Mekšs, aizstāvot papildus finansējuma piešķiršanu objekta būvniecībai, deputātiem domes sēdēs norādīja, ka būvniecības izmaksu pieaugums saistīts ar nekvalitatīvu projektēšanu, atklātiem papildus darbiem un būvniecības materiālu cenu pieaugumu. Tas, ka būvniecības materiālu izmaksas pieauga pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir vispārzināms fakts, taču, ja Edgara Mekša vadītās Pašvaldības darbinieki nebūtu nopūdelējuši laiku nekvalitatīvi sagatavotajos iepirkumos, objekts tiktu uzbūvēts vēl līdz 2022.gadam. Atgādināšu, ka līgums ar CFLA tika noslēgts jau 2020.gada 21.augustā. Iepriekš minēju, ka otrs apstāklis, uz kuru atsaucās domes priekšsēdētājs sakarā ar būvniecības izmaksu pieaugumu, ir nekvalitatīvi sagatavots būvniecības projekts. Dokumentu izpētes rezultātā šim Edgara Mekša apgalvojumiem man gan neizdevās gūt pierādījumus. Jo, ja šādi pierādījumi eksistētu, Pašvaldības pienākums būtu celt prasību tiesā pret projektētāju SIA "Vides projektu studija", kuru pārstāvēja Ivo Dembovskis (LTRK Latgales nodaļas vadītājs).
Savukārt tas, ko man projekta lietā izdevās atklāt, norāda uz iespējami patiesiem būvniecības izmaksu pieauguma iemesliem, par kuriem Edgars Mekšs atklāti ne domes, ne komiteju sēdēs nebija minējis. Pēc tam, kad Pašvaldība 2022.gada 25.februārī bija izsolījusi nomas tiesības SIA "Ludza wood", būvniecības projektā tika veikta divu ražošanas ēku platību palielināšana. No publiski pieejamās informācijas zināms, ka sākotnēji tika paredzēts uzbūvēt divas ražošanas ēkas, katru 533.3 kv.,m. platībā. Šāda ražošanas telpu platība norādīta, gan projekta pieteikumā CFLA, gan sākotnējā būvprojektā, kā arī nomas tiesību izsoles nolikumā. 
2022.gada 2.maijā Ludzas novada pašvaldība CFLA iesniedza grozījumus projekta pieteikumā, no kura izrietēja, ka objekta divu ražošanas ēku platība no 533,3 kv.m. mainīta uz attiecīgi 614,10 kv.m. un 617,4 kv.m.. Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības sniegtajai informācijai, šādas platības ražošanas būves gala rezultātā tika arī reģistrētas Valsts zemes dienestā. Jāpiebilsts, ka arī ražošanas kompleksa katlu māja no sākotnēji projektētajiem 439,1 kv.m. pārvērtās par 465,6 kv.m. Diez vai projektējot ēku var kļūdīties tās platības aprēķinos par 15%, tāpēc secināms, ka pārprojektēšana ir veikta pēc kādas no projektā iesaistīto pušu pieprasījuma. Kas bija šo aktivitāšu iniciators, nevar noteikt, jo daļa dokumentu ir noslepenoti un nav pieejami.
NOMNIEKS.
Nav saprātīgu šaubu, ka ieguvējs no ražošanas platību palielinājuma ir ražošanas objekta nomnieks. Jo tieši nomnieks ir tas, kurš maksās par ražošanas ēkām 533,3 kv.m. platībā, bet faktiski lietos būves 614 kv.m. un 617 kv.m. platībā. Tas, vai Ludzas novada pašvaldība bija rūpīgs saimnieks, kas meklē izdevīgāko nomnieku, lai vērtē katrs atsevišķi. Taču sludinājumi par to, ka Pašvaldība izsludinājusi nomas tiesību izsoli objektam, kurā nomniekam būs pienākums investēt 2,7 milj. EUR un radīt 52 jaunas darbavietas, tika publicēti tikai laikrakstā "Ludzas zeme" un Pašvaldības interneta vietnē. Grūti iedomāties, ka nopietni investori, t.sk. starptautiskie, lasītu Ludzas novada pašvaldības interneta vietni vai Ludzas zemi. Tāpēc tā sanāca, ka nomas tiesību izsolē piedalījās tikai viens pretendents SIA "Ludza wood" (GoWood uzņēmumu grupas zīmola pārstāvis). SIA "Ludza wood" patiesā labuma guvējs ir Klāvs Olšteins, bijušais politiķis un Saeimas deputāts. Zīmīgi tas, ka ar K.Olšteinu saistīta uzņēmuma dati parādās jau Ludzas novada pašvaldības projekta pirmsākumos, tāpēc nav jābrīnās, ka nomas tiesību izsolē piedalījās K.Olšteina uzņēmums. Cita starpā, ar K.Olšteinu saistīti uzņēmumi Latgalē izveidojuši malkas ražotņu ķēdi. Pirmā ražotne, kas pieder SIA "Daugavpils wood", tapa Augšdaugavas novadā un otra, SIA "Balvi wood" ražotne, Balvu novadā. K.Olšteina uzņēmums Balvu novadā ir nomnieks ražošanas telpām, kuras tika uzbūvētas tās pašas ES fondu programmas ietvaros, kā Ludzā, tikai bez milzīgā sadārdzinājuma. Atgriežoties pie Ludzas ražošanas objekta izsoles niansēm, esmu konstatējis, ka Pašvaldība nav steigusies ar nomas objekta juridisku nodošanu nomniekam un nomas maksas iekasēšanu. Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības paziņojumam, būvdarbi ražošanas kompleksā tika pabeigti 2023.gada 15.jūnijā, taču objekta nodošanas pieņemšanas akts, kas ir pamats nomas maksas iekasēšanai, tika parakstīts tikai 2023.gada decembrī. Neskatoties uz to, ka SIA "Ludza wood" ražošanas objektu sāka izmantot uzreiz pēc būvdarbu pabeigšanas. Atbilstoši nomas tiesību izsoles noteikumiem, ražošanas objekta nomas maksa mēnesī tika noteikta 4770.00 EUR bez PVN apmērā, līdz ar to katrs pats var izrēķināt, cik liels finansējums nav ieripojis Pašvaldības kasē.
2024.gada 5.februārī Ludzas novada dome pieņēma pašvaldības budžetu 2024.gadam. Budžeta 3.pielikumā, kas saucas: "Ludzas novada pašvaldības saistību apmērs 2024.gadam, EUR", var atrast kopējo summu, cik Ludzas novada pašvaldībai izmaksās ražošanas objekta Krāslavas ielā 1, Ludza būvniecībai paņemtā aizņēmuma apkalpošana - vairāk nekā 4.4 milj. EUR. Summas, kādas ik gadu Pašvaldībai būs jāmaksā par aizdevuma apkalpošanu, ir iespaidīgas, tā, piemēram:
2024.gads - 141 064 EUR,
2025.gada - 198 228 EUR,
2026.gads - 221 873 EUR.
Klāt pie visa vēl var piebilst, ka Pašvaldība, izrādot pretīmnākšanu potenciālajam nomniekam, apzināti samazināja no ES finansējuma apmaksājamo daļu, izbūvējot ražošanas vajadzībām paredzēto apkures infrastruktūru katlu majā. Tādā veidā atbalsta intensitāti no 85% samazinot uz 50%.
Nav jābrīnās, ka Pašvaldībai trūkst finanšu līdzekļu pamatfunkciju nodrošināšanai, jo tie tiek izšķērdēti privāto uzņēmēju vēlmju apmierināšanai. Starp citu, Valsts kontrole kontekstā ar Rēzeknes rekreācijas centra būvniecību ir norādījusi, ka pašvaldības var ieguldīt savus finanšu līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanā tikai tad, ja visas pamatfunkcijas ir nodrošinātas. Kā mēs zinām, Ludzas novada pašvaldībā ir daudz neatrisinātu jautājumu par ceļu kvalitāti, izglītības kvalitāti u.c., tieši dēļ nepietiekamā finansējuma.
Andris Toporkovs