Ludzas novadā lielākais bezdarba līmenis Latgalē

Ludzas Kultūras namā aizvadīts informatīvais pasākums Ludzas novada uzņēmējiem. Pasākumā starp dalībniekiem bija arī Nodarbinātības valsts aģentūras Ludzas filiāles pārstāve Anna Leščinska, kura informēja par jaunākajiem statistikas datiem.

Statistikas dati par Ludzas novadu nav iepriecinoši - mūsu novads ir ar augstāko bezdarba līmeni Latgalē. Apskatot vēsturiskos datus kopš jaunā Ludzas novada izveides, secināms, ka bezdarba līmenis ir samazinājies: 2021.gada beigās tas bija 17.4%, bet 2025.gadā - 12%. 

Turpmāk apskatīsim, kā Ludzas novadam ir veicies salīdzinājumā ar citu Latgales pašvaldību statistiskajiem datiem un bezdarba līmeņa izmaiņām novados.

Novads	2021.gads	2025.gads	izdevies samazināt	2025.gada samazinājums pret 2021.gadu
Augšdaugavas	9.6 %	6.2 %	par 3.4	35.42 %
Balvu	9.2 %	5.5 %	par 3.7	40.22 %
Krāslavas	12.5 %	8.5 %	par 4	32 %
Līvānu	9.3 %	5.1 %	par 4.2	45.16 %
Ludzas	17.4 %	12.0 %	par 5.4	31.03 %
Preiļu	8.7 %	5.2 %	par 3.5	40.23 %
Rēzeknes	15.0 %	8.9 %	par 6.1	40.67 %

Varam secināt, ka Ludzas novadā bija otrais lielākais bezdarba līmeņa samazinājums aiz Rēzeknes novada, kurā tas samazināts no 15.0% 2021.gada decembrī uz 8.9% 2025.gada decembrī, t.i. kritums par 6.1. Taču, ja apskatamies, cik procentuāli lielu daļu veido bezdarba līmeņa samazinājums 2025.gadā no 2021.gada rādītājiem, Ludzas novadā tas ir mazākais - 31.03%. Tātad citiem Latgales novadiem efektivitāte ir augstāka nekā Ludzas novadā. Kādi tam ir iemesli, būtu vērts pētīt, jo Ludzas novada pašvaldība ik gadu iegulda ievērojamus līdzekļus uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. Taču bezdarba statistika rāda, ka, iespējams, citas pašvaldības šos līdzekļus prot izmantot efektīvāk, jo gandrīz visu uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektu nosacījumi ir jaunu darba vietu radīšana.

Andris Toporkovs

Pašvaldība iznīcina dzīvojamo fondu

Ludzas novada pašvaldība iznīcina dzīvojamo fondu un dzen iedzīvotājus izmisumā. Šogad Latvijā valda pamatīga ziema, gan ar pieklājīgu sniega daudzumu, gan ilgus gadus nepieredzētu pastāvīgu salu. Lielāko daļu iedzīvotāju uztrauc tas, kādi rēķini par apkuri tiks saņemti februārī. Taču daļai Ludzas novada iedzīvotāju jācīnās par to, lai no krāna tecētu ūdens un neaizsaltu kanalizācija. Iemesls tam ir absurds. Laikā, kad sūdzamies par to, ka novadā trūkst dzīvojamās platības, pašvaldībai piederošajos dzīvokļos nav iemītnieku. Līdz ar to, dzīvokļi netiek pienācīgi apsaimniekoti, t.sk. apkurināti. Jāpiebilst, ka temata priekšmets ir nekustamais īpašums, kurš atrodas lauku teritorijās un kur vēsturiski tika iznīcināta centralizētā apkure, bet dzīvokļi tiek apkurināti ar individuāliem apkures elementiem. Īpašu uzmanību piesaista daudzdzīvokļu māja Dzirnavu ielā 4, Felicianovas ciematā. Nospiedoši lielākā daļa dzīvokļu pieder pašvaldībai, bet vienā no šīs mājas kāpņu telpām, tikai viens no sešiem dzīvokļiem šogad tiek apdzīvots, respektīvi apkurināts. Līdz ar to, vienīgā apsaimniekotā dzīvokļa iemītniekam nemaz nav iespējams dzīvokli piesildīt, jo blakus dzīvokļos valda mīnusi. Tā kā faktiski visa kāpņu telpa netiek apkurināta, pie esošiem mīnusiem aizsalst centralizētās ūdensapgades caurules neapkurinātajos dzīvokļos un pat kanalizācija. Kā redakcijai kļuva zināms, tad visi seši dzīvokļi kāpņu telpā pieder pašvaldībai un tā nav nodrošinājusi, lai tie tiktu pienācīgi apsaimniekoti. Neoficiāli zināms, ka pašvaldība it kā šos dzīvokļus ir iznomājusi, t.sk. kāds dzīvoklis iznomāts nu jau mirušai personai. Protams, ka saimneicības daļas darbinieki mēģina risināt radušos situāciju savu iespēju ietvaros, taču tā ir cīņa ar sekām, nevis pamata cēloņu novēršana. Savukārt, vienīgā izdzīvotāja kāpņutelpā pieejamais risinājums, lai neaizsaltu ūdensvads,  ir nepārtraukta ūdens tecināšana. Protams uz sava rēķina, jo uz trīs dzīvoklī izvietotajiem ūdens stāvvadiem ir uzstādīti ūdensskaitītāji. Vai pašvaldība apmaksās rēķinus par bezjēgā iztecinātiem ūdens kubiem?