Ciblas vidusskola – latgaliešu valodai draudzīga skola.

9. febr. 2022, Nav komentāru

Sākot ar 2021./2022.mācību gadu Ciblas vidusskolā 4. – 6.klašu skolēniem ir iespēja pilnveidot runāt un rakstītprasmi latgaliešu rakstu valodā. Nodarbības tiek organizētas Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas nodibinājuma realizētā projekta “Mērķziedojums-pilotprojekts “Latgaliešu valodas apguve izglītības iestādēs Latgalē”” (Nr.2021-1-ZIE006) ietvaros. Projekts tiek realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu no “Latvijas valsts meži” mēŗķziedojuma.

Pulciņa nodarbību mērķis ir attīstīt skolēnu latgaliešu rakstu valodas kompetenci, lai varētu pilnvērtīgi sazināties latgaliski, apzināties latgaliešu rakstu valodas nozīmi personības attīstībā un latviskās, latgaliskās identitātes un kultūras saglabāšanā.

2021./2022.m.g. 1.semestra laikā skolēni latgaliešu valodas nodarbībās lasīja un pētīja dažādus izzinošus tekstus par Latgales dabu, kultūru un vēsturi, iepazina Latgales dzejnieku daiļradi, kā arī Ciblas pusē pierakstītās pasakas latgaliešu valodā. Nodarbībās skolēni aktīvi komunicēja, diskutēja un veidoja dialogus latgaliešu valodā. Pamazām sāka apgūt arī latgaliešu rakstu valodu, vārdu pareizrakstību.

Paralēli latgaliešu rakstu valodai tiek apgūta arī novada mācība. Oktobrī tika organizēts pārgājiens pa Eversmuižas dabas taku. Pārgājiena laikā pulciņa dalībnieki sāka veidot projekta darbu - Eversmuižas dabas takas karti, tajā pierakstot nozīmīgākos vietu nosaukumus latgaliski (sāds, aizjyuru egles, katūļu bazneica, kučera (vožūņa) sāta u.c.

Novembrī Latvijas Valsts dzimšanas dienai skolēni gatavojās attālināti, patstāvīgi lasot un iepazīstot latgaliešu dzejnieku O.Kūkoja un O.Slišāna dzeju. Atgriežoties skolā, lasītā dzeja tika ierakstīta videosveicienā, kas tika veltīts Ciblas vidusskolas skolotājiem, skolēniem un vecākiem Latvijas dzimšanas dienā.

Videosveiciens skatāms šeit: https://youtu.be/yfE0uQQ0s6c

Decembrī skolēni sāka gatavoties Ziemassvētkiem. Nodarbībās tika apzinātas Ziemas saulgriežu tradīcijas, dziedātas dziesmas, stāstītas pasakas latgaliešu valodā. Arī 1. – 3.klašu skolēni pievienojās pulciņa dalībnieku idejai - Ziemassvētkus sagaidīt latgaliskās noskaņās. Katra klase (1. – 6.) iestudēja vienu kopīgu pasaku un Ziemassvētku rotaļu. Diemžēl, pats Ziemassvētku laiks nāca ar slimošanu un karantīnām. Tomēr dažām klasēm izdevās ierakstīt savu ziemas pasaku arī videoformātā.

Ziemas pasaku iestudējums skatāms šeit: https://youtu.be/W1-BXmb2Qv8

Jaunais, 2022.gads, aizsākās ar jaunām idejām un radošu darba sparu, piedaloties radošo darbu konkursā “Kotru godu kaids breinums nūteik”, kas veltīts Latgales dzejniekam Antonam Slišānam. Konkursa iedvesmas avots bija O.Slišāna dzejolis “Kotru godu”. Iedvesmojoties no dzejoļa, stāstot un daloties piedzīvojumos par savā dzīvē notikušajiem brīnumiem, skolēni sāka zīmēt, aprakstīt un sacerēt radošos darbus par tēmu “Kotru godu kaids breinums nūteik”. Daži labākie darbi ir aizsūtīti dalībai konkursā. Lai radītprieks un veiksme arī turpmāk!

Elīna Deviķe, 5.kl, “Snīga prīks”

KOTRU GODU

Kotru godu kaids breinums nūteik.

Div teleišus gūteņa atnas.

Treis jiereņi vuškeņai atskrīn.

Visteņa ūlu bez čaulas izdiej.

Zam ūzula zeiļu pībierst kai dečs.

Vacyns puorstuoj peipiet i olu dzert.

Māmeņa seņgaideitu duovonu nūpierk.

Tieteits nu tierga jaunu mašynu atdzan.

Naktī dabasūs kometu radzu.

Sapynā dīnvydu jyuruos maunu.

Kotru godu kaids breinums nūteik –

I es tuo breinuma gaidu.

(O.Slišāns)

Lai izadūd pamaneit breinumus – ik godu, ik dīnu, ik mirkli!

Izsole notikusi, jautājumi palikuši

5. febr. 2022, Nav komentāru

Biedrība “MULTA VETO” jau informēja, ka, iespējamākais ražošanas objekta Krāslavas iela 1, nomnieks varētu būt SIA “GoWood” vai arī ar minētā uzņēma dalībniekiem saistītās personas. 04.02.2022. notika vēl neuzbūvētā ražošanas kompleksa nomas tiesību izsole. Mūsu pieņēmumi izrādījās pareizi. Nomas tiesību izsolē pieteicās tikai viens pretendents - SIA “Ludza wood”. Minētā uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir SIA “GoWood”. SIA “Ludza wood” ir jauns uzņēmums, tāpēc apkoposim informāciju par tās īpašnieku SIA “GoWood”.

SIA “GoWood” ir reģistrēta Limbažos. Tās īpašnieki ir Klāvs Olšteins (83.4998 %) un “ZGI-4” AIF KS (16.50002 %). Klāvs Olšteins ir kādreizējais Saeimas deputāts un informācija par viņu ir plaši pieejama interneta resursos https://lv.wikipedia.org/wiki/Kl%C4%81vs_Ol%C5%A1teins . Interesantākais ir mazākuma dalībnieks “ZGI-4” AIF KS, no tā arī varētu nākt finansējums ražošanas aprīkojumam un darba vietu izveidei. ZGI-4 AIF KS ir riska kapitāla fonda pārvaldnieks (https://www.zgi.lv/par-mums/), kurš pārvalda ieguldījumu fondu 25 miljonu apmērā. Lielākā daļa līdzekļu – 15 milj. ir ALTUM līdzekļi no Eiropas fondiem, bet 7.5 miljoni pensiju fonda, ko pārvalda Swedbank ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība. Līdz ar to sanāk, ka jaunos malkas ražošanas kompleksos tiek ieguldīta nauda, kas nāk no ES un pensiju fondiem.

SIA “GoWood” Latgalē ir izvērsis plašu darbību, var teikt intervenci. Augšdaugavas novadā ir atklāta malkas rūpnīca SIA “Daugavpils wood”, Balvos meklē darbiniekus SIA “Balvu wood”. No vienas puses ir apsveicami, ka Eiropas un pensiju fondu pārvaldnieki beidzot pievēršas Latgalei. No otras puses, malkas ražošanā algas būs nedaudz virs minimālās. Jau pašreiz kokapstrādes uzņēmumi nevar nokomplektēt zemi atalgotās darba vietas. Līdz ar to, SIA “Ludza wood” būs nopietns izaicinājums izveidot, bet galvenais aizpildīt, 52 jaunas darba vietas.

Kādi ieguvumi pašvaldībai un tās iedzīvotājiem? Šajā visā stāstā Ludzas novada pašvaldība tomēr paliks zaudētājos. No pašvaldības budžeta šodien ieguldītos 2,3 miljonus, tā nekad nesaņems atpakaļ. Algas šajā nozarē ir tuvu minimālai, bet, atbilstoši Jaunās konservatīvās partijas (JKP) solītajam, no 01.07.2022. neapliekamais minimums valstī būs 500 EUR apmērā, līdz ar to, pašvaldības budžets no iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņems minimāli. Atliks tikai nekustamā īpašuma nodoklis un nomas maksa. Taču arī tur ir daudz neskaidrību, jo nomas maksai iespējama atlaide līdz 90%. Ieguvums novada darba spēkam būs pozitīvs, jo varētu palielināties konkurence darba spēka tirgū. Vai būs lielākas algas un labāki darba apstākļi? Vērosim. SIA “GoWood” gatavos malku eksportam no alkšņa un bērza. Tātad pieprasījums pēc malkas koksnes Latgalē palielināsies. Vai tas neveicinās malkas cenu kāpumu mājsaimniecībām un organizācijām? Pašvaldības iestāžu apkurei vien tiek iepirkts tūkstošiem kubikmetru koksnes.

Atgādināsim, ka pašvaldības iepirkumu komisijas nekvalitatīvi sagatavota iepirkuma rezultātā, pašvaldība bija spiesta atcelt pirmā iepirkuma rezultātus (uzvarēja SIA “LATGALIJA”). Tika izsludināts otrs iepirkums, kura līguma cena bija jau par 488 239 EUR lielāka. Otrā iepirkuma uzvarētājs un pašreizējais būvnieks ir SIA “Ošukalns celtnieks”, kuras dalībnieki kādreiz bija ziedotāji Ludzas novada vadītāju pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).