Dzejas dienas Mežvidu pagasta bibliotēkā

Ilga Rudoviča

Nāk rudens, ar ābolu smaržu, pirmajām salnām un Dzejas dienām. Nedaudz ielūkosimies Dzejas dienu vēsturē. 1965. gadā atzīmēja Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa simtgadi, Rīgā, Esplanādē atklāja pieminekli. Jau nākošajā gadā te pulcējas tauta, lai klausītos dzejas lasījumus un tiktos ar dzejas autoriem. Dzejnieki brauca pa visu Latviju - uz skolām, kultūras namiem, muzejiem. Dzejas dienas kļuva par skaistu tradīciju.

Gadiem ejot, vecākās paaudzes dzejnieki aizgājuši mūžībā, viņu vietā nākuši jauni, bet dzeja joprojām tiek rakstīta un lasītāju pieprasīta. Daži no dzejniekiem saistīti ar Mežvidu pagastu - te dzimuši, auguši, mācījušies. Tie ir mūsu novadnieki! Arī vietējā Mežvidu pagasta bibliotēkā Dzejas dienas tiek rīkotas katru rudeni.  Šogad dzejas draugi tikās ar dzejnieci, mūsu novadnieci Valentīnu Mortukāni, kura bērnību pavadījusi Mežvidu pagasta Stiebriniekos, bet pašreiz dzīvo un strādā Rēzeknē.

Pavisam nesen iznācis nu jau otrais Valentīnas Mortukānes dzejoļu krājums ,,Šis ir mans laiks,,. Pirmais iznāca pirms trīs gadiem, un daudziem no mums, kuri pazīst Valentīnu, tas bija patīkams pārsteigums. Viņa pati kautrējas saukt sevi par dzejnieci, saka, ka vienkārši apraksta dažus no savas dzīves mirkļiem.  Raksta par dabu, par gadalaikiem, par ticību labajam, kavējas atmiņās un protams, raksta arī par mīlestību.

Daži no no Valentīnas dzejoļiem jau pārtapuši dziesmās, piemēram ,,Paldies, ka tu esi...,,. Pasākumu Mežvidu bibliotēkā bez vietējiem dzejas mīļotājiem apmeklēja arī dzejnieces draugi un paziņas no Rēzeknes, arī dziedošās māsas Sandra un Elza. Dzejnieces novēlējums saviem lasītājiem - ļauties būt laimīgiem šeit un tagad, izdzīvot katru mirkli ar prieku!

Saeima paziņojumā atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Saeima ceturtdien, 11.augustā, pieņēma paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima paziņojumā aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

“Krievija jau ilgus gadus ir dažādos veidos – tieši un netieši – sniegusi atbalstu un finansējusi teroristiskus režīmus un organizācijas – kā lielākā ieroču piegādātāja Asada režīmam Sīrijā un kā īstenotāja, piemēram, Skripaļu ģimenes indēšanas vai MH-17 lidmašīnas notriekšanas gadījumos. Ukrainā Krievija ir izvēlējusies līdzīgu – nežēlīgu, amorālu un prettiesisku taktiku, pielietojot neprecīzus un starptautiski aizliegtus ieročus un munīciju, vēršoties ar nesamērīgu brutalitāti pret civiliedzīvotājiem un sabiedriskām vietām. Sava pretlikumīgā, agresīvā kara mērķu sasniegšanai Krievija šādi tiecas iebiedēt un demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju - lai okupētu Ukrainu, tas ir, Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Saeima paziņojumā atzīmē, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 2022.gada 24.februārī divpadsmit miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti. Šajā laikā virknē cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos vēstīts par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām, pausts paziņojumā.

Mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai Krievijas spēku veiktais raķešu uzbrukums Odesas ostai 23.jūlijā demonstrēja tās nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti turpināja padziļināt globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē, norāda parlamentārieši.

Saeima paziņojumā uzsver, ka Krievija izmanto ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Saeima atzīst Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti, un aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.

Parlamentārieši kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis nekavējoties apturēt tūrisma un ierobežot ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Saeima paziņojumā piemin visus Krievijas agresijas upurus Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.

Saeimas Preses dienests

Tiesībsargs noraida "Amnesty International" pārmetumus robežsardzei

Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka Latvija pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas vērsusies ar sliktu izturēšanos un pat spīdzināšanu. Ziņojumā, cita starpā, norādīts, ka robežsargi pret robežas pārkāpējiem lietojuši elektrošoku.

LSM.LV portālā* publicēta tiesībsarga Jura Jansona intervija Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma", kurā tiesībsargs norāda - "Tas, kas ir viņu ziņojumā, patiesībā ir melīgi", piebilstot, ka "Latvija savu nostāju ir pamatojusi jau iepriekš, tāpēc "Amnesty International" paziņojums ir "diezgan sagrozīts".

Tiesībsargs arī pauda neizpratni par to, no kurienes "Amnesty International" smēlusies informāciju par notiekošo uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un attieksmi pret migrantiem. "Ir bijušas arī situācijas, kad robežsargi tiek apvainoti, ka viņi izmanto kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav," piebilda Jansons.

Atgādināsim, ka Valdība ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados un Daugavpils pilsētā pagarināja līdz šī gada 10.novembrim. Tas ļauj Latvijas robežsargiem efektīvi atvairīt nelegālo robežšķērsotāju mēģinājumus iekļūt valstī no Baltkrievijas puses. Nelegālie robežšķērsotāji Baltkrievijā ieceļo no trešajām valstīm likumīgā veidā, ar Baltkrievijas Republikas izdotajiem ieceļošanas dokumentiem. Līdz ar to, minētajām personām tiesības pieprasīt patvērumu būtu jārealizē Baltkrievijas Republikā. Bet, ja šīs personas vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, tas jādara robežas šķērsošanas kontrolpunktos, nevis nelegāli šķērsojot robežu. Tiek uzskatīs, ka nelegālo robežas šķērsotāju ieceļošana Baltkrievijā un turpmāka to organizēta nogādāšana uz Latvijas republikas robežu ir Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas realizētā hibrīdkara elementi.

* www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesibsargs-amnesty-international-zinojums-par-latvijas-slikto-izturesanos-pret-migrantiem--meligs.a468734/

Plānotais atbalsts mājsaimniecībām siltumenerģijas izmaksu segšanai.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi piedāvājumu valsts atbalstam mājsaimniecībām siltumenerģijas izmaksu segšanai 2022./2023. apkures sezonā. Teorētiski Ludzas pilsētas iedzīvotāji varētu pretendēt uz 2,36 EUR atbalstu par 1MWh, kad stāsies spēkā jaunie Ludzas siltumapgādes tarifi. Kā norādīs ministrijas informatīvajā ziņojumā, atbalstu piemēros automātiski rēķinos.

Atgādinām, ka  "Ludzas BioEnerģija" jaunais saražotās siltumenerģijas tarifs aprēķināts 72,73 EUR/MWh apmērā.