Dzejas dienas Mežvidu pagasta bibliotēkā
Ilga Rudoviča
Nāk rudens, ar ābolu smaržu, pirmajām salnām un Dzejas dienām. Nedaudz ielūkosimies Dzejas dienu vēsturē. 1965. gadā atzīmēja Tautas dzejnieka Jāņa Raiņa simtgadi, Rīgā, Esplanādē atklāja pieminekli. Jau nākošajā gadā te pulcējas tauta, lai klausītos dzejas lasījumus un tiktos ar dzejas autoriem. Dzejnieki brauca pa visu Latviju - uz skolām, kultūras namiem, muzejiem. Dzejas dienas kļuva par skaistu tradīciju.
Gadiem ejot, vecākās paaudzes dzejnieki aizgājuši mūžībā, viņu vietā nākuši jauni, bet dzeja joprojām tiek rakstīta un lasītāju pieprasīta. Daži no dzejniekiem saistīti ar Mežvidu pagastu - te dzimuši, auguši, mācījušies. Tie ir mūsu novadnieki! Arī vietējā Mežvidu pagasta bibliotēkā Dzejas dienas tiek rīkotas katru rudeni. Šogad dzejas draugi tikās ar dzejnieci, mūsu novadnieci Valentīnu Mortukāni, kura bērnību pavadījusi Mežvidu pagasta Stiebriniekos, bet pašreiz dzīvo un strādā Rēzeknē.
Pavisam nesen iznācis nu jau otrais Valentīnas Mortukānes dzejoļu krājums ,,Šis ir mans laiks,,. Pirmais iznāca pirms trīs gadiem, un daudziem no mums, kuri pazīst Valentīnu, tas bija patīkams pārsteigums. Viņa pati kautrējas saukt sevi par dzejnieci, saka, ka vienkārši apraksta dažus no savas dzīves mirkļiem. Raksta par dabu, par gadalaikiem, par ticību labajam, kavējas atmiņās un protams, raksta arī par mīlestību.
Daži no no Valentīnas dzejoļiem jau pārtapuši dziesmās, piemēram ,,Paldies, ka tu esi...,,. Pasākumu Mežvidu bibliotēkā bez vietējiem dzejas mīļotājiem apmeklēja arī dzejnieces draugi un paziņas no Rēzeknes, arī dziedošās māsas Sandra un Elza. Dzejnieces novēlējums saviem lasītājiem - ļauties būt laimīgiem šeit un tagad, izdzīvot katru mirkli ar prieku!
