Raipoles sociālajā mājā senioriem izveidots mājīgs atpūtas stūrītis – dāvana no Lūgšanu brokastu ziedojumiem

Raipoles sociālās mājas iemītniekiem ir tapusi jauna, īpaša vieta – atpūtas stūrītis, kurā seniori var izbaudīt mierpilnus brīžus, sarunas un kopā būšanu. Šis atpūtas stūrītis tapis, pateicoties Ludzas novada Lūgšanu brokastu 2025. gada ziedojumiem, kas Ludzas novadā pirmo reizi rīkotas šī gada 16. maijā. Jaunizveidotajā atpūtas vietā uzstādīta koka lapene ar masīvkoka galdu un četriem krēsliem.

Pateicoties Lūgšanu brokastu apmeklētāju atsaucībai un ziedotāju sirds siltumam, pasākuma laikā maijā izdevās savākt 4500 eiro. Šie līdzekļi kļuva par pamatu ne tikai pasākuma “Lūgšanu brokastis” norisei, bet arī paliekošam ieguldījumam – atpūtas vietas izveidei Raipoles sociālās mājas senioriem, kā arī neliela atlikusī summa tiks izmantota sociālās mājas iemītnieku vajadzību nodrošināšanai.

Lūgšanu brokastis Ludzas novadā tika rīkotas pirmo reizi. Šī starptautiskā iniciatīva, kas aizsākusies 20. gadsimta 50. gados un Latvijā notiek kopš 2005. gada, apvieno dažādu reliģisko konfesiju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un pašvaldības pārstāvjus. Brokastu laikā cilvēki dalās sarunās, kopīgā lūgšanā un stiprina sabiedrības vienotību.

Ludzas novada pašvaldība izsaka pateicību visiem, kas šo ieceri atbalstīja – gan ar ziedojumiem, gan ar savu klātbūtni. Īpašs paldies biedrībai “KIRA”, pasākuma organizatoriem, Briģu, Nirzas un Lauderu pagastu apvienības pārvaldei, Tradicionālo konfesiju padomei par nesavtīgu darbu un ieguldījumu laba mērķa labā.

Sagatavots pēc www.ludzasnovads.lv publikācijas

Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas vadības ienākumu dinamika

Valsts ieņēmumu dienesta vietnē ir pieejamas apskatei Ludzas novada pašvaldības centrālās administrācijas nodaļu vadītāju amatpersonu deklarācijas. Tās liecina, ka atlīdzība novada administrācijas vadībai konstanti pieaug.

1. Rekordliels saņemtās atlīdzības pieaugums no pašvaldības budžeta un pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības SIA "Ludzas medicīnas centrs" ir Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniecei Ilonai Mekšai. Kopā virs 10 300 EUR,

2. lielākais atlīdzības pieaugums ir Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājam Tomam Vorkalim + 6018 EUR,

3. lielākais atlīdzības pieaugums ir Juridiskās nodaļas vadītājai Kristīnei Nikolajevai + 5186 EUR.

Pēc grāmatvedības procesu digitalizācijas, kas it kā atvieglo Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājas Līgas Mežules darbu, viņas saņemtā atlīdzība no pašvaldības budžeta tāpat pieauga un sasniedza jau 30 498 EUR, + 4183 EUR, salīdzinot ar 2023.gada ienākumiem.

Tabulas 4.kolonnā pārpublicēta informācija no ludzasnovads.lv mājas lapas sadaļas, kur atspoguļota informācija par minēto nodaļu vadītāju pamatalgu mēnesī.  Kā redzam tabulas 5.kolonnā, tad gadā saņemtā atlīdzība ierēdņiem ir lielāka, nekā publicētās pamatalgas kopsumma par 12 mēnešiem. Respektīvi, centrālās administrācijas nodaļu vadītāji vai nu saņem prēmijas, pilda vēl kādus papildus darba pienākumus vai arī tie ir citi ienākumi no pašvaldības. Turpmākajās publikācijās centīsimies ieviest skaidrību, publicējot pašvaldības darbinieku viedokli gan par atlīdzības pieaugumu, gan papildus piemaksām.

Informāciju apkopoja Andris Toporkovs

Konstatējot neprecizitātes vai kļūdas, ziņojiet uz e-pastu: [email protected]

Eversmuižas katoļu baznīca veic sagatavošanās darbus interjera apdares atjaunošanai

No 19.gs. vizitācijas dokumentiem zināms, ka Eversmuižas katoļu koka baznīca celta par muižnieka Andreja Karņicka līdzekļiem laikā no 1770. - 1777. gadam. Līdz mūsu dienām baznīcā notikušas pārbūves un remonti, kā arī pakāpeniski papildināta iekārta. Baznīcas esošais apjoms ar diviem torņiem, nedaudz sašaurinātu poligonālu apsīdu un divām simetriskām sakristejām abās tās pusēs saglabājies no baznīcas pārbūves laika 1876.gadā.

Eversmuižas katoļu baznīcas draudze vēlējās atjaunot baznīcas interjeru.  Ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būtiskas pārmaiņas nedrīkst veikt, ja nav noskaidrota baznīcas iekštelpu un iekārtu autentiskā apdare. Arī tāpēc, lai izvairītos no nepamatoti izdomātas toņu izvēles vai nevadītos pēc principa – kāda krāsa ir vispieejamākā un lētākā tuvējā būvniecības preču veikalā. Tas tika veikts arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas (saīs. – AMI) ietvaros.  

Izpētē precizēts, ka pašreizējā apjomā baznīcas draudzes lūgšanu zāle pagarināta 1876.gada pārbūvē. Altārtelpa saglabājusies bez izmaiņām. Draudzes zālei ir trīs jomi, kurus atdala 3 koka kolonnu rinda. Mūsdienās redzam, ka draudzes zālē, izņemot baznīcas priekštelpu, prezbitēriju un torņus, sienas 20.gs. 2.pusē sekundāri apšūtas ar mēbeļu kartonu, lai gan 1970. gadu fotoattēlos redzami neapmesti krāsoti guļšķautņi. Kā domā arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicēji, sākotnējai 18. gs. baznīcai sienas nav bijušas apmestas un, iespējams, tās bijušas pat nekrāsotas, jo lokālās zondāžās altārtelpā zem apmetuma uz guļšķautņiem apdares krāsu slāņi nav konstatēti. Draudzes zāles sienas vēl 1978.gadā nav bijušas apmestas, un krāsojums veikts tieši uz guļšķautņiem. Vēsturiskajos fotoattēlos redzams, ka dekoratīvie krāsojumi marmorējuma tehnikā bijuši tikai altārtelpā uz apmetuma, kamēr draudzes zālē tai pašā augstumā krāsoti vienkārši monohromi cokoli. Draudzes zāles centrālā joma paaugstinātajā daļā, kas ir neapšūta un bija pieejama pētniekiem no ērģeļu luktas, tur kā hronoloģiski 1. apdare uz koka konstrukcijām konstatēta uz zila fona brīvrokas tehnikā gleznota florāla ornamentāla frīze. Šī apdare datējama ar ēkas pārbūves laiku 1875./76.gadā. Interesanti, ka altārdaļā uz esošā apmetuma konstatēti aptuveni 9 apdares slāņi. Vairāki no tiem ir polihromas krāsojuma sistēmas. Hronoloģiski 4.apdares slānis ir ar 20.gs. sākumu datējams dekoratīvs krāsojums ar jūgendstila ornamentiku. Pēc tā var secināt, ka apmetums uz sienām uzlikts 19.gs.2.pusē, un ticami, ka baznīcas pārbūves laikā.

Kā secinājuši AMI speciālisti, Eversmuižas katoļu koka baznīca ir saglabājusi augstu autentiskuma līmeni ne tikai ar divus būvperiodus aptverošu vēsturisku apjomu, bet arī interjera apdares detaļām un plašu dažādus stilus raksturojošu būvelementu un iekārtas priekšmetu klāstu. Speciālisti iesaka to nepārveidoti saglabāt turpmākās baznīcas ekspluatācijas laikā. Kontrolzondāžās konstatētajām interjera apdares liecībām būtu nepieciešams veikt tālāku apsekošanu un restaurācijas priekšizpēti baznīcas vai atsevišķu iekārtas priekšmetu atjaunošanas/restaurācijas gadījumā. Turpmākajos baznīcas remontos ir būtiski saudzēt dekoratīvā krāsojuma slāņus, nenotīrot virsmas līdz pamatnei. Domājot par interjera apdares atjaunošanu, būtu nepieciešams demontēt esošo sienu apšuvumu un noskaidrot vēsturisko apdares slāņu saglabātību. Tas dotu iespēju izstrādāt optimālu interjera apdares koncepciju, ievērtējot visu interjera priekšmetu un elementu atšķirīgo hronoloģiju.  

Kā skaidro arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tad, balstoties uz AMI secinājumiem un slēdzienu, lai nepieļautu “neprognozējamu pašdarbību” arhitektūras pieminekļu autentiskos interjeros, draudzēm ieteicams konsultēties ar arhitektu vai mākslas jomu cilvēku ar pieredzi vēsturisku interjeru koloristikas projektu izstrādē, kas, atkarībā no ēkas kultūrvēsturiskā statusa un esošām vai zināmām interjera vērtībām, veiks nepieciešamos apzināšanas, izpētes un konsultatīvās darbības, pēc kurām izstrādās vai nu tikai krāsu pasi vai citas komplektācijas dokumentāciju, kas būs saskaņojama Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Eversmuižas katoļu baznīcas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica vēsturisku ēku izpētēs un projektēšanā pieredzējuši speciālisti no SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” - Daiga Lēvalde – izpētes vadītāja, arhitekte, restauratore - vecmeistare AMI specialitātē, Ruta Taurena – restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ieva Liepa - restauratore - meistare AMI specialitātē, Eva Rotčenkova - Mg.art., mākslas zinātniece, restauratore.

Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācija bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam un Eversmuižas katoļu baznīcas priestera Antona Justa un draudzes ieinteresētībai kultūras mantojuma atbilstošā saglabāšanā.

Publikācija sagatavota pēc SIA AIG arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem (2025, Rīga)

Eversmuižas katoļu baznīcas kopskats, 2024

Eversmuižas katoļu baznīcas interjers, 2025

Draudzes zāle. Dekoratīva krāsojuma - ornamentālas frīzes fragments uz guļšķautņu sienas vidējā joma paaugstinātajā daļā. 1875./76.g. (no AMI materiāliem)

Draudzes zāles apsīdas ZA siena. Dekoratīva krāsojuma fragments - ornamentāla josla trafareta tehnikā, eļļas krāsa. Hronoloģiski 4.slānis, 20.gs. sāk. (no AMI materiāliem)

Autors: Eversmuižas draudze

Ievēlēti Ludzas novada pašvaldības domes pastāvīgo komiteju locekļi

Ludzas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 20.06.2025. notika balsojums par domes pastāvīgo komiteju sastāviem.

Finanšu komiteja:

Edgars Mekšs,

Juris Atstupens,

Lolita Greitāne,

Lauris Ļubka,

Solvita Novicka.

Teritoriālā un attīstības komiteja:

Aleksejs Ivanovs,

Modris Karpovs,

Aivars Meikšāns,

Oskars Petinens,

Aivars Strazds.

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja:

Jevgenija Kušča,

Inta Rancāne,

Viesturs Rancāns,

Darja Rjutkinena,

Toms Vorkalis.

Informāciju sagatavoja Andris Toporkovs.

Ludzas novada pašvaldībai neparedzēti izdevumi sakarā ar pašvaldību vēlēšanām

Ludzas novada pašvaldības 19.06.2025. domes sēdē tika skatīti kārtējie grozījumi pašvaldības 2025.gada budžetā. Dome apstiprināja papildus līdzekļu piešķiršanu atlīdzībai vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem 15 000 EUR apmērā (summa tiks precizēta pēc izmaksu apkopošanas) sakarā ar to, ka vēlēšanu komisiju locekļiem bija jāstrādā papildus darba stundas dēļ neefektīvi funkcionējošas balsu skaitīšanas sistēmas.

Ņemot vērā balsojumu domes sēdē, noprotams, ka nevienam deputātam nebija iebildumu pašvaldības vēlēšanu komisijas virzītajam jautājumam par vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu nostrādāto virsstundu apmaksu.

www.ludzasforums.lv rīcībā ir informācija, ka Ludzas novada pašvaldības izpilddirektoram tika nosūtīts privātpersonas iesniegums ar lūgumu apmaksāt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem pārstrādātās stundas. Ņemot vērā to, ka par budžeta līdzekļiem lēmumu var pieņemt tikai dome, informācija par iesniegumu tika nosūtīta arī iepriekšējās domes "partiju frakciju vadītājiem" E.Mekšam, L.Greitānei, J.Kuščai, M.Karpovam. Minētā jautājuma risināšanā aktīvi iesaistījās Ludzas novada pašvaldības domes deputāte Lolita Greitāne no Latgales partijas. 

Pēc raksta publikācijas Facebook grupā Ludzas forums, tika saņemts Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Edgara Mekša komentārs, ko publicējam pilnā apmērā:

"Labvakar! Vēlos sniegt komentāru par Jūsu rakstu, kas dienas laikā tika labots, un radīja neizpratni pašvaldības darbinieku un deputātu vidū.

Ludzas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas vadītāja Iveta Gajevska pēc Jūsu publicētā raksta, kur nekorekti tika sniegta informācija, sniedza telefoniski Jums korektu informāciju sakarā ar papildus piešķirto finansējumu vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumam, neskatoties uz to, labojumus Jūs atkal veicāt nekorekti.

Ņemot vērā, ka šajā procesā iesaistīti gan pašvaldības darbinieki, kas ātri reaģēja uz radušos situāciju sakarā ar vēlēšanu norisi, un deputāti, kas vienbalsīgi pieņēma taisnīgu un atbildīgu lēmumu, mans pienākums ir sniegt korektu informāciju.

Paldies fiziskai personai, kas griezās pašvaldībā ar pieteikumu, par iniciatīvu un izrādīto interesi  šīs situācijas risināšanā, paldies deputātiem par iniciatīvu un atbalstu, bet jautājuma risināšana par papildus finansējuma piešķiršanu atalgojumam vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un locekļiem tika uzsākta vēl pirms fiziskas personas iesnieguma pašvaldībā saņemšanas, kad par notikušo situāciju pašvaldības domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru informēja vēlēšanu komisijas vadītāja I.Gajevska. Uzreiz, pēc informācijas saņemšanas, tika uzdots finanšu un grāmatvedības nodaļai veikt papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinu atalgojuma izmaksai, budžeta grozījumu sagatavošanai un lēmuma projekta virzīšanai uz komitejām un domes sēdi, jo bija svarīgi lēmuma projektu par grozījumiem budžetā un papildus finansējuma piešķiršanu izskatīt pēc iespējas ātrāk.

Pašvaldību darbinieki izdarīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, visi deputāti atbildīgi un vienbalsīgi pieņēma lēmumu. Paldies visiem par ātru rīcību. Man rodas jautājums, A.Toporkova kungs, kāds ir šī raksta mērķis? Vai tiešām kāds ir tik jāizceļ uz šo notikumu fona, ja nebija nekādu pretrunu un iebildumu šī jautājuma risināšanā gan no vēlēšanu komisijas vadītājas, pašvaldības vadības, darbinieku un domes deputātu puses?"

Andris Toporkovs

Vai arī turpmāk Attīstības un plānošanas nodaļa organizēs atklāšanas pasākumus jaunuzbūvētajiem objektiem?

Šā gada 4.jūnijā Ludzas novada pašvaldība atklāja divus jaunus bērnu rotaļu laukumus - Ludzā un Kārsavā.  Minēto rotaļu laukumu nodošana lietošanā mazajiem ķipariem tika noorganizēta kā atsevišķs pasākums ar baloniem, gardumiem un animatoru dalību. Šāda pašvaldības rīcība raisīja iedzīvotāju interesi, jo nekad iepriekš tik pompozi pasākumi, atklājot bērnu rotaļu laukumus, netika rīkoti. Iedzīvotāji sociālajos tīklos minēja tikai vienu pamatojumu pasākumu rīkošanai - tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, kuras notika 7.jūnijā. Vai iedzīvotāju pieņēmumi ir pamatoti, ja:

1. Bērnu rotaļu laukuma projektu tāmē šādas aktivitātes nav paredzētas.

2. Attīstības un plānošanas nodaļa iepriekš nav rīkojusi šādus publiskus pasākumus un tās funkcijās nav paredzētas šādas aktivitātes.

3. Bērnu rotaļu laukuma atklāšanā piedalījās deputāta kandidāta no ZZS Edgara Mekša laulātā Ilona Mekša.

Lai kliedētu bažas par to, ka bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākuma rīkošana bija saistīta ar vēlēšanām, pašvaldībai arī turpmāk būtu jārīko svinīgi pasākumi jaunizveidoto objektu atklāšanai. Savukārt, ludzasforums.lv iedzīvotāju zināšanai publicē 4.jūnija pasākumu tāmi.

Bērnu rotaļu laukumu atklāšanas pasākumu organizēšana Kārsavā uz Ludzā kopā izmaksāja EUR 398,32, tostarp:

• animatora pakalpojumi, t.sk. apskaņošana un apskaņošanas aprīkojums – EUR 200,00;

• balonu iegāde – EUR 198,32.

Andris Toporkovs

Ludzas novada pašvaldības ārkārtas domes sēdē ievēlēts domes priekšsēdētaja vietnieks

Ludzā aizvadīta jaunievēlētās domes pirmā sēde – par domes priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Mekšs

2025. gada 20. jūnijā notika pirmā jaunievēlētās Ludzas novada pašvaldības domes sēde. Sēdi vadīja Ludzas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Iveta Gajevska, kura sveica visus deputātus ar darba sākšanu un vēlēja ražīgu, saimniecisku un aktīvu darbu jaunajā sasaukumā, galvenokārt domājot par iedzīvotāju interesēm un novada attīstību. Pirmajā domes sēdē nepiedalījās deputāts Toms Vorkalis.

Darba kārtībā skatīts jautājums par Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šim amatam tika izvirzīti divi deputāti – Edgars Mekšs un Lolita Greitāne. Balsojumā Edgars Mekšs saņēma 9 balsis “par”, savukārt Lolita Greitāne – 4 balsis “par”. Līdz ar to par Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju uz nākamajiem četriem gadiem atkārtoti ievēlēts Edgars Mekšs.

Pēc ievēlēšanas amatā priekšsēdētājs Edgars Mekšs pateicās par saņemto atbalstu un uzsvēra, cik svarīga ir vienotība un saliedēts komandas darbs, strādājot novada izaugsmes labā.

2025. gada pašvaldību vēlēšanas Ludzas novadā

Sestdien, 7. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas. No 16 889 balsstiesīgajiem Ludzas novada iedzīvotājiem vēlēšanās piedalījās 39,36 %, jeb 6 648 vēlētāji.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Ludzas novada pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir šādi:

1. Zaļo un Zemnieku savienība ieguvusi 39,313 % un 7 vietas domē, ievēlēti Edgars Mekšs, Lauris Ļubka, Oskars Petinens, Inta Rancāne, Juris Atsupens, Darja Rjutkinena un Aivars Strazds.
2. LATGALES PARTIJA ieguvusi 23,708 % un 4 vietas domē, ievēlēti Viesturs Rancāns, Lolita Greitāne, Toms Vorkalis un Aivars Meikšāns.
3. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ieguvusi 14,806 % un 2 vietas domē, ievēlēti Solvita Novicka un Aleksejs Ivanovs.
4. Politiskā partija "KOPĀ LATVIJAI", Latvijas Sociālistiskā partija ieguvusi 6,387 % un 1 vietu domē, ievēlēta Jevgenija Kušča.
5. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija ieguvusi 8,360 % un 1 vietu domē, ievēlēts Modris Karpovs.

5 % atzīmi nav pārvarējušas un domē nav iekļuvušas: “SUVERĒNĀ VARA, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI” (227 balsis jeb 3,419 %) un “APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (221 balsis jeb 3,329 %).